23. un 24. novembrī Madonas novada fonds kopā ar aktīvākajiem kopienu pārstāvjiem devās pieredzes apmaiņas braucienā “Viedās kopienas Kurzemē”.
Vietējo rīcības grupu – biedrību "Ziemeļkurzemes biznesa asociācija" (ZBA) un "Partnerība laukiem un jūrai" (PLJ) – teritorijā tikāmies ar aktīviem cilvēkiem, dalījāmies pieredzē, diskutējām, sadzirdējām, saredzējām un sagaršojām.
Viesojāmies Tiņģeres muižā, kur mūs sagaidīja pilskundze – muižas vadītāja Baiba Kalna.
Pabijām Ances muižā, kur par kopienas aktīvo darbošanos garšīgā "anciš" dialektā stāstīja Aira Kajaka un Līga Grīnberga. Mūs cienāja ar tradicionālo kurzemnieku gardumu – sklandrausi, ar kuru daži iepazinās pirmo reizi.
Ekskursijā Dundagas pilī, kas ir arī mūsu ZBA kolēģu mājvieta, mūs pavadīja Gunta Abaja.
Apmeklējām seno zvejnieku ciemu Košragu, kas ir valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Te ir īstenoti divi ļoti spilgti LEADER projekti. Ciemā ir izveidots audiogids "Košraga māju stāsti", sniedzot iespēju noklausīties 5 Košraga seno māju stāstus un īsu stāstu par šo vietu. Jaunums ir "Meža putni". Noskenējot kvadrātkodus pie Pītagu mājām, uzzinājām par pieciem meža putniem, klausījāmies putnu dziesmu.
Īpaša vieta ir mūžam mainīgais Kolkasrags – izteiktākais zemesrags Latvijas piekrastē, kur vērojama atklātās Baltijas jūras un Rīgas jūras līča viļņu saduršanās. Putnu migrācijas laikā pār to pārlaižas desmitiem tūkstošu putnu. Te mēs bijām jau tumsā, taču tas nemazināja vidzemnieku prieku par jūru, kas izpaudās priekpilnos izsaucienos un centienos uzņemt bildes, izvairoties no ūdens uzplūdiem.
Kolkas Lībiešu saieta namā guvām ieskatu Ziemeļkurzemes lībiešu kultūrā, tradicionālajās nodarbēs, valodas skanējumā un piekrastes kultūrvēsturiskajā mantojumā. Nama pastāvīgās ekspozīcijas nosaukums "Kolka. Viena sala. Divas jūras. Trīs valodas" precīzi raksturo šo vietu.
Lībiešu tautastērpā, ar sirsnīgu personīgo stāstu par atgriešanos pie saknēm mūs sagaidīja saieta nama vadītāja Iveta Bekmane.
Nakšņojām Melnsila viesu namā, priecājoties par mūžam skaisto jūru.
Nākamajā dienā pirmā mūsu pietura bija viedais Engures ciems. Apmeklējām veco Mācītājmuižu, kur ir koprades telpa un radošā vieta "Pērle rada" (pagalms, aušana, supi, pasākumi vietējiem iedzīvotājiem). Ēku pirms vairākiem gadiem iegādājās aktīvi, radoši cilvēki Daina un Ainārs Dubras, kuri daudz paveikuši apkārtējās vides uzlabošanā un iedzīvotāju iesaistē. Stāstā par iedzīvotāju padomēm ieklausījāmies aktīvās engurnieces Baibas Dornes pieredzē. Ne Madonas, ne Varakļānu novadā iedzīvotāju padomes vēl nav izveidotas, tādēļ iesaistījāmies diskusijās par ieguvumiem un sasniegto.
Savdabīga vieta, kur apvienojas radošais ar praktisko, ir konceptveikals-ceptuve "Kukul, Maize & Māksla". Te savu pieredzes stāstu par sadarbību un vienota koncepta veikala izveidi stāstīja Sintija Berkolde un Ilze Liepiņa.
Lapmežciema muzejā skatījām ekspozīciju par zvejniecības tradīcijām un Lapmežciema vēsturi.
Par kopienas aktivizēšanu, par to, kā aktivitāti noturēt un iet uz priekšu, par senās zvejnieku mājas "Gaiķi" atjaunošanu stāstīja biedrības "Labklājībai" vadītāja Dace Treimane-Freimane. Par jauniešu aktivizēšanu runāja dienas centra "Zaķīšu pirtiņa" vadītāja Liene Seņkāne.
Lapmežciema garšas baudījām zivju restorānā "Bermudas", iepazinām SIA "Klapkalnciema zivis".
Aktīvajā ciemā Smārdē viesojāmies atjaunotajā stacijas ēkā, kur PLJ biedrības vadītāja un aktīva smārdeniece Ilze Turka stāstīja par savu darbu vietējā rīcības grupā un iedzīvotāju padomē. Šajā ēkā rosās arī radošā senioru biedrība "Sarma", ko pārstāvēja biedrības vadītāja Astrīda Slavinska.
Brauciena laikā guvām gūzmu iespaidu, informācijas un emociju, kas jāizvērtē, un noderīgais jāstāsta savām kopienām, lai smeļas jaunas idejas.
05.12.2023.
