Senioru biedrības pastāv ne tikai tāpēc, lai ar dažādu pasākumu un aktivitāšu palīdzību lietderīgi pavadītu brīvo laiku, bet arī tamdēļ, lai gados vecākajiem cilvēkiem sniegtu atbalstu un palīdzīgu roku ikdienas darbos. Tieši ar šādu mērķi 1996. gadā tika dibināta Lubānas pensionāru biedrība “Cerība”. Tās darbības virzieni ir senioru problēmu risināšana, atbalsta sniegšana sociāli atstumtiem cilvēkiem, labdarība un dažādu pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšana.
Laikam uz priekšu ejot un cilvēku vajadzībām pieaugot, mainās arī atbalsta pasākumu un pakalpojumu piedāvājums. Daļu no tā, ar ko savulaik senioriem palīdzēja tikt galā biedrība “Cerība”, tagad veic sociālie darbinieki, aprūpētāji vai samarieši. Taču, kā atzīst biedrības vadītāja ELZA REITERE — ne visu labai senioru pašsajūtai spēj nodrošināt cilvēki no malas — ir ļoti vajadzīgs socializēties, savstarpēji komunicēt, palīdzēt, iedrošināt un uzmundrināt. To iespējams panākt tikai draugu un paziņu lokā.
– Ar kādu nolūku biedrība tika dibināta, un kādi ir tās darbības mērķi?
– Pensionāru biedrība "Cerība" pastāv jau divdesmit septiņus gadus – kopš 1996. gada 29. janvāra. Biedrības pirmā vadītāja bija Sofija Mača – bijusī domes sekretāre. Viņa bija apsviedīga, izdarīga un zinoša, ļoti labi prata veikt abus pienākumus. Uzticama palīdze bija grāmatvede Velta Rēvele, kura arī prata perfekti tikt galā ar saviem darbiem. Viņas kopīgi izveidoja biedrības darbības statūtus, principus. 21. februārī biedrība tika reģistrēta Latvijas Republikas tieslietu ministrijā, iegūstot sabiedriskās organizācijas statusu, un tās darbība sākās pēc izstrādātajiem un pieņemtajiem statūtiem. Mazliet ieskatīšos vēsturē un pastāstīšu, ka pirmajā darbības gadā ziemas laikā biedrības dalībnieki pārsvarā iesaistījās zeķu un cimdu adīšanā vientuļajiem pensionāriem. Savukārt rudenī tika gatavoti dažādi salāti. No kuplā senioru skaita, kas dibināja biedrību "Cerība", mūsu vidū ir palikušas tikai divas kundzes – visi pārējie diemžēl šīs zemes gaitas ir beiguši. Mūsu kopīgās sanākšanas bagātina ikdienas dzīvi un ļauj priecāties par katru brīdi! Ja savulaik biedrības dalībnieki atzīmēja tikai apaļās jubilejas, tad mēs garām nelaižam nevienu un godinām visus gaviļniekus! Laikiem mainoties, pilnveidojas mūsdienu tehnoloģijas, un, ja savulaik "Cerība" publicējās "Lubānas Ziņās", tad mūsu galvenā reklāmas vieta ir Facebook.
– Pastāstiet par problēmām, kuru risināšanai senioriem tiek piedāvāts atbalsts!
– Nemaz ne tik sen mēdzām iet ciemos pie dažām seniorēm un nest viņām pašu gatavotus ēdienus, tāpat palīdzējām ar drēbju sagādi. Ko gan mēs senioriem tagad varam daudz palīdzēt, ja mūsdienās itin visur ir pieejami aprūpētāji vai sociālie darbinieki? Agrākajos laikos nekā tāda nebija, un mēs pensionāriem palīdzējām gan ikdienas darbos, gan sadzīvē, gan sagādājām patīkamus pārsteigumus, uzdāvinot zeķes un cimdus, kādu gardumiņu iedodot. Tagad tik lielos apmēros vairs nepalīdzam, jo tos pienākumus, ko agrāk veicām mēs, pilda citi, un mūsu atbalsts vairs nav vajadzīgs. Cita lieta – ja kāds seniors mums palūdz viņam palīdzēt. Tad mēs to ar prieku darām – palīdzam jebkādā veidā. Uz mūsu biedrības tikšanās reizēm nāk arī viena meitene, kura slimo ar Dauna sindromu. Mēs viņu atbalstām, palīdzam viņai visdažādākajos veidos, kā vien nepieciešams. Bet vissvarīgākais bieži vien izrādās ne tieši fiziskais, bet emocionālais atbalsts, jo vajag taču ar cilvēku parunāt, atbalstīt, iedrošināt. Ikvienam senioram jāsaprot, ka par sevi jārūpējas kā fiziski, tā emocionāli, lai būtu ārējais un iekšējais spēks! Vienmēr jau kādam var palīdzēt, un tas tiešām jādara, ja vien ir neatsverami nepieciešams. Taču nedrīkst pierast pie pārmērīgas palīdzības – tad tā tiks gaidīta katram sīkumam. Un tas nav pareizi!
– Lai gan daži biedrības darbības virzieni vairs nepastāv, joprojām dodaties pieredzes apmaiņas un kultūras baudīšanas braucienos?
– Esam uzturējuši draudzīgas attiecības gan ar Vecbebru, gan Jaungulbenes, gan Varakļānu pensionāriem. No Varakļāniem mums bija pat veseli četri draugu kolektīvi. Braucam uz Dobeles ceriņu dārzu, Turaidu un daudzām citām vietām visā Latvijā. Ekskursijās dodamies divreiz gadā – pavasarī un rudenī, un šie ir gan izglītojoša satura, kad apmaināmies pieredzes stāstiem savu biedrību pastāvēšanā, gan atpūtas braucieni, kuru ietvaros gūstam kā jaunas zināšanas un papildinām redzesloku, tā relaksējamies un izbaudām. Nesen bijām pie kādas jaukas kundzes tepat netālu, kur aplūkojām viņas milzīgo rožu kolekciju – viņas rožu dārzā ir 660 rožu šķirnes un 1122 stādi, kas ir ievesti no ārzemēm. Pagājušajā gadā tikām ārkārtīgi patīkami un jauki pārsteigti – pie mums ciemos ieradās Madonas pilsētas pensionāri. Sagaidījām viņus ar dziesmu, abas biedrības kopā piedalījāmies Broņislavas Martuževas vārda dienas pasākumā un baudījām Rīgas mākslinieku Jāņa Lūsēna un Zigfrīda Muktupāvela sniegumu.
– Kādi ir senioru ieguvumi apmeklējot biedrību?
– Mēs esam viena ģimene un viena otrai dodam no sevis tikai pašu labāko, kas mūsos mīt. Un tas arī ir viens liels un vērtīgs ieguvums! Tas stiprina, palīdz, atbalsta! Kopīgi mācāmies apzinātību. Bet kas tā tāda īsti ir? Apzinātība ir pateicība, dāsnums, laipnība un rūpes par citiem. Vai gan tas nav ieguvumus?! Visas šīs gudrības jeb, citiem vārdiem sakot, dzīves mācīšanos apgūstam kopīgajās tikšanas reizēs. Pēc tām tik labi jūtamies, esam tik priecīgas, izjūtam pozitīvas emocijas. Mūsu starpā nenotiek nekāda klačošanās, esam salīdzinoši neliels bariņš – ap divdesmit dāmām. Un mūsu galvenais likums, darbojoties šeit, ir: "Ko labu es varu citiem no sevis dot". Atliek tikai pateikt trīs svarīgus vārdus – gribu, varu, daru! Mēs viena no otras mācāmies, aizgūstam, rādām piemēru vai dodam padomus un nepārtraukti izglītojamies.
– Lubānas seniori tiekas katru ceturtdienu. Kā tiek pavadītas šīs tikšanās?
– Esam ļoti aktīvas meitenes – jā, jā, tieši tā sevi saucam! Mēs vingrojam, dziedam, dejojam, spēlējam teātri, gatavojam mājas ēdienus, audzējam puķes, ar tām maināmies, par tām viena otrai stāstām un izrādām. Iesaistāmies daudz un dažādos projektos – ēdiena gatavošanas un arī vingrošanas projektos. Vingrošanas nodarbības mums vadīja Krista Kupča – ak vai, cik viņa brīnišķīgi to dara! Un izrādās, ka esam kaimiņienes, jo abas dzīvojam Aiviekstes krastā. Ja biedrība uzņem pie sevis viesus, vienmēr izdekorējam savu tikšanās vietu. Karalienes Juliānas fondam reiz uzrakstījām projektu un saņēmām 9000 lielu finansiālu atbalstu. Neatminos tikai, vai tie bija lati vai eiro. Par šo naudiņu izremontējām savu tikšanās vietu, labiekārtojot tualeti, iegādājoties nepieciešamās mēbeles. Pavisam kopā uzrakstījām piecus projektus – vienu LAD projektu un pārējos Teterevu fondam, un tie visi tika atbalstīti! Teterevu fonds mums piešķīra biļetes uz opereti un finanses braucienam ar kruīza kuģi. Visu labo, par ko esam pateicīgi, nemaz nevar uzskaitīt – tā ir bijis tik daudz!
– Cik aktīvi ir seniori, un vai viņi iesaistās piedāvātajos pasākumos?
– Mums ir varen plašs interešu loks! Izmantojam ikvienu iespēju apmeklēt pasākumus, aktivitātes. Mums bija brīnišķīgi sporta svētki, ko Māris Valainis noorganizēja, piedalāmies gandrīz visos Lubānas svētkos. Piedalīsimies Zupas svētkos 20. augustā Kalpaka dzimtajās mājās "Liepsalās", darbosimies, pirms tam gatavosimies. Esam ļoti pateicīgas visiem, kuri mums palīdz un ar mums sadarbojas – Mārim Valainim, Ilzei Krauklei, Sabīnei Mednei, visām kultūras nama meitenēm un visiem pārējiem, kas nekad neatsaka palīdzību un atbalstu!
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
#SIF_MAF2023
15.08.2023.
