Madoniete RŪTA LEJNIECE ESF projekta ietvaros ir resursu centra (RC) "ZELDA" atbalsta persona Madonas novadā, kas palīdz pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem plānot un pašām pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
Atbalsts lēmumu pieņemšanā ir iespēja personai īstenot tiesībspēju un rīcībspēju, paplašināt savu dabisko atbalsta loku, pilnveidot spējas pārstāvēt sevi un aizsargāt savas intereses, kā arī paplašināt zināšanas un izpratni par savām tiesībām. Latvijā Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta „Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide" ietvaros pavisam darbojas 22 atbalsta personas. Jēkabpils, Ape, Limbaži, Smiltene un Madona ir tuvākās vietas, kur strādā RC "ZELDA" atbalsta personas.
– Pastāsti par savu atgriešanos Madonā!
– Esmu dzimusi madoniete, vidējo izglītību ieguvusi Madonā. Studēju Rīgā psiholoģiju, augstskolu absolvēju 2012. gadā. Pabiju arī ārzemēs – strādāju par auklīti Čehijā un Vācijā. Patlaban var uzskatīt, ka strādāju savā nozarē un esmu atgriezusies Madonā. Nosacījums, lai darbotos resursu centrā "ZELDA", bija izglītība sociālajās zinībās, un man ir bakalaura diploms psiholoģijā. Zināšanas psiholoģijā ļoti noder, jo, piemēram, ekonomists cilvēku garīgās problēmas noteikti uztvertu citādāk. Darbs ar cilvēkiem ir grūts, bet patīk, un, kā teica mans tētis, "ja dari darbu, kas patīk, tad tu nestrādā, bet dzīvo".
– Iepazīstini ar resursu centra "ZELDA" aktivitātēm!
– Resursu centra "ZELDA" īstenotais Atbalsta personas pakalpojuma izmēģinājumprojekts tiek īstenots visā Latvijā no pagājušā gada 1. decembra, tas ilgs līdz 2019. gada novembra beigām. Projekts ir jauns, decembrī mums, atbalsta personām, bija apmācības, kad arī uzsāku savu iesaistīšanos projektā. Izmēģinājumprojektu īsteno biedrība "Resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem "ZELDA"" divu gadu laikā. Labklājības ministrijas īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros jau ir uzsākts izmēģinājumprojekts, kura laikā vismaz 330 personas ar garīga rakstura traucējumiem varēs saņemt atbalsta personas pakalpojumu, tostarp arī mūsu novadā. Esmu pabijusi Madonas novada pašvaldības sociālajā dienestā, lai informētu, ka ir šāds atbalsta personas pakalpojums, ko var saņemt bez maksas cilvēku grupa, sākot no 18 gadu vecuma – I un II grupas invalīdi, cilvēki ar garīga rakstura saslimšanām, kuri dzīvo sabiedrībā un ir vērsti uz sadarbību. Personām, kuras atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, pakalpojums izmēģinājumprojekta ietvaros netiek nodrošināts.
– Ko dara "ZELDAS" atbalsta persona? Kādās jomās un cik liels atbalsts tiek sniegts?
– "ZELDAS" atbalsts ir vērsts uz sadarbību un to, lai cilvēks ko savā dzīvē sasniegtu, kaut vai kādu viņa noteiktu mērķi, vai iemācītos kādu lietderīgu amata prasmi. Mēs tiekamies klātienē, izrunājamies, un divu gadu laikā varēs novērtēt, vai kas mainās uz labo pusi vai ne. Tie, kas esam veseli, nevaram iedomāties, ka starp mums ir cilvēki, kuriem grūti izlemt, vai ziemā labāk vilkt svārkus vai bikses, ka nevar iet ārā čībās, kur nu vēl pieņemt lielākus lēmumus. Atbalsta personas pakalpojuma ietvaros ir aptvertas vairākas jomas: juridiskā palīdzība; finanšu joma (t. sk. budžeta plānošana un īpašumu pārvaldīšanas jautājumi); ikdienas dzīves prasmju apgūšana un attīstība; veselības aprūpes joma (līdz ārsta kabinetam); sociālās aprūpes joma; atbalsta loka veidošana. Pēc novērtējuma katrai personai tiks piedāvāts saņemt pakalpojumu no 6 līdz 30 stundām mēnesī (ar iespēju īpašās situācijās izmantot papildu 10 atbalsta stundas mēnesī). Man jau jautā, kā varam būt zinoši tik daudzās jomās, bet tāpēc jau mums ir "ZELDA", kas nodrošina konsultācijas. Katru mēnesi mums resursu centrā ir tikšanās. Ja rodas kādi jautājumi, kur neesmu tik zinoša, sameklēju palīdzību. Daudz palīdz arī "ZELDAS" vadītāja Ieva Leimane-Veldmeijere un reģionālā koordinatore Tamāra Zaiceva.
– Tāpat kā strausa paradums ir iebāzt galvu smiltīs, arī sabiedrībai vieglāk ir izlikties, ka līdzās nav cilvēku ar garīgiem traucējumiem.
– Kad pusgadu strādāju brīvprātīgajā darbā bērnudārzā Čehijā par auklīti, blakus atradās māja, kur dzīvoja cilvēki gan ar garīga, gan fiziska rakstura traucējumiem. Viņi netika izolēti, bet atradās sabiedrībā, visiem bija kāda nodarbošanās. Sākumā no šiem ļaudīm vairījos, bet tad sapratu, ka tas nav "lipīgi", ka ar šiem cilvēkiem varu komunicēt, tikai tā ir cita pasaule. Latvijā no šiem cilvēkiem pārsvarā norobežojas, un tad ir jautājums – kāpēc? No kā mēs baidāmies? Varbūt tāpēc, ka neprotam iedziļināties. Tālab ir dienas centri, kur var darboties ikviens, izgatavot skaistas lietas, darbus pēc tam var pārdot. Ceru, ka kaut kas tāds būs arī Madonā. Parasti tiem, kam kaut kas ir atņemts, ir dotas citas prasmes. Sabiedrībai ir jābūt atvērtākai, un var palīdzēt līdzcilvēkiem, ja tikai grib. Mēs pārsvarā vairāmies no cilvēkiem, kuriem ir garīgas saslimšanas, tāpat kā baidāmies no citas ādas krāsas un valodas. Protams, ir atšķirība, vai cilvēkam garīga rakstura traucējumi ir kopš bērnības vai tā ir psihiska saslimšana, ir dažādi stāsti un pieeja. Mana pieredze vēl tikai veidojas, bet šķiet, ka galvenais ir nebaidīties. Ļoti ceru, ka "ZELDAS" atbalsta personas pakalpojumi būs vajadzīgi. Svarīgi arī saprast, ka sensitīvā informācija par katru personu nekur netiek izpausta. Ar katru atbalstāmo personu slēdzam līgumu, kur ir arī konfidencialitātes nosacījumi.
– Vai ir bijis arī kāds veiksmes stāsts?
– Ģimenē bieži vien kaut kādā brīdī jau nogurst no problēmām. Tāpēc ir vajadzīgs kāds cilvēks, kas palīdz kaut vai ar sarunu, jo maz ir to, kas sapratīs situāciju. Bija viens puisis, kas ne ar vienu ģimenē nesarunājās. Man izdevās viņu atvērt sarunai, uzzināt ikdienas vēlmes un mērķus, lai pēc tam palīdzētu tos pamazām īstenot. Iespējams, ka cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem pārsvarā sēž savās mājās, samierinās un nezina, kādus pakalpojumus var saņemt. Nepieciešama pilnveidošanās, hobija atrašana, bet ir par maz ar invalīdu biedrību, jauniešu centru "Kubs". Ja šie cilvēki sevi varētu realizēt, tad arī kas pamainītos uz labo pusi, uzlabotu viņu dzīvi. Ja mēs ilgstoši sēdētu mājās četrās sienās un neko nedarītu, tad arī pēc tam varētu pateikt, ka esi nojūdzies. Izejot sabiedrībā, katrs jūt vēlmi piedomāt arī pie sava apģērba, izskata. Galvenais, lai cilvēks būtu vērsts uz sadarbību. Nevaru iet un spiest kādu strādāt, ja viņam ir labi tāpat.
– Vai ir kas tāds, kas šajā darbā baida?
– Pilnīgi pārliecināts cilvēks, manuprāt, ir stagnāts. Man ir svarīgi tikt saprastai un darboties ar cilvēkiem. Ar katru atsevišķu indivīdu reizēm ir vieglāk strādāt kā ar sabiedrību kopumā. Mani baida sabiedrības viedoklis: "Kam tas viss? Kāda jēga?" Protams, nevar visu uztvert personiski, jo tad vajadzētu bieži raudāt. Tiesa, nav viegli, bet ir runa par attieksmi, un cilvēkiem var palīdzēt.
– Kā pieteikties pakalpojuma saņemšanai?
– Lai saņemtu pakalpojumu, jādodas uz sociālo dienestu vai jāzvana Latgales un Vidzemes plānošanas reģionu reģionālajam koordinatoram (tālr. 27650303, e-pasts [email protected]). Varēs uzzināt, kādi dokumenti nepieciešami, kā aizpildīt pieteikumu, un savienos ar atbalsta personu.
Plašāka informācija par atbalsta personas pakalpojumu pieejama RC "ZELDA" mājas lapā: http://zelda.org.lv/atbalsta-personas-pakalpojums.
02.03.2018.
