Lubānietis KASPARS IELAIDNIS jau vienpadsmit gadu nodarbojas ar metināšanu. Tā viņam gan sniedz iztikas līdzekļus, gan ļauj attīstīt un pilnveidot talantu — Kaspara rokās veci un nederīgi metāla gabali pārtop interesantos darbos. Viņš arī uz papīra spēj koši un radoši izpausties, ar dažādām krāsām zīmējot monstriņus. Tos līdz pat 30. jūnijam iespējams apskatīt izstādē Lubānas pilsētas bibliotēkā.
– Esmu dzimis un audzis Lubānā, tepat arī mācījos. Nebiju ne tuvu tas labākais un pareizākais skolēns, mani dēvēja par bēdubrāli. Lai nevajadzētu taisīt blēņas, vecāki mani aizsūtīja uz mākslas skolu. Tur pavadīju sešus gadus. Mans redzējums bija citādāks nekā pārējiem bērniem – zīmēju savus ķiņķēziņus, nevis tradicionālos portretus un gleznas. Pēc mākslas skolas absolvēšanas bija jādomā, ko darīt tālāk. Viena no idejām bija doties apgūt reklāmu, taču, jauns būdams, biju vairāk aizrāvies ar ballītēm, tāpēc nopietnās lietas laidu gar ausi. Taču nauda ar kaut ko bija jānopelna, un pirmā doma, kas iešāvās prātā, bija metināšana, – stāsta Kaspars Ielaidnis.
Pieredze metināšanā viņam ir jau vienpadsmit gadu. Vīzijas par saviem darbiem Kasparam rodas spontāni un negaidīti. Viņš necenšas neko atdarināt – darbiņi top paši par sevi.
– Metinātie darbi tiek veidoti no dažādiem metāliem un dzelžiem, kas praktiski vairs netiks izmantoti. Lai tos nenāktos izmest, sametinu kopā dažādas daļas, un izveidojas ķēmiņš. Kad izberu uz galda dzelžus, jau skaidri saredzu, kura detaļa būs mute, kura – kājas vai acis un tā tālāk. Man ļoti patīk, ka no nekā varu izveidot interesantus priekšmetus. Īsā laikā esmu izveidojis desmit metinātos darbus. Es arī zīmēju uz papīra – gan ar krītiņiem, gan krāsainajiem zīmuļiem, gan eļļas krāsām. Pavisam gada laikā esmu uzzīmējis vairāk nekā 200 darbus. Nopietnu veselības problēmu dēļ ilgu laiku nedrīkstēju strādāt fizisku darbu un, lai nesajuktu prātā, vajadzēja sevi ar kaut ko nodarbināt. Atcerējos, ka protu taču zīmēt, un tā pamazām sāku. Mammai ļoti patīk manis veidotie monstriņi, bet omīte kā gados vecāks cilvēks nesaprot un neatzīst šādu mākslu. Mani tā sirsnīgi atbalsta mamma, māsa un draudzene, – pasmaida
Kaspars.
Viņš pēc dabas ir visai kautrīgs un nevēlas sevi reklamēt vai izcelt. Taču draugi un ģimenes locekļi saskata Kaspara talantu un mudina viņu attīstīties. Viņa zīmējumi tiek arī uzdrukāti uz T krekliem, kleitām un legingiem. Kaspars vēlas ar laiku papildināt savu darbu kolekciju, pievienojot tai arī apdrukātos apģērbus.
Veltīt laiku savam hobijam Kaspars var nemitīgi. Domas un idejas nāk prātā ļoti bieži – atliek tikai izdzert rīta kafiju, uzlikt fonā labu mūziku un ķerties pie darba. Kaspars Ielaidnis uzskata, ka ikvienam cilvēkam jāstrādā pašam sev, nevis citiem. Taču, lai ieguldītu savā hobijā vai sirdslietā, finanses ir nepieciešamas, līdz ar to nevar iztikt bez darba.
09.06.2023.
