Latvija ir bagāta ar daudzām skaistām un vēsturiskām vietām. Iespaidīga arhitektūra, pamazām zūdošās vēstures dvesmas, noslēpumainība un savi stāsti – tās ir vietas, kuras ar lielu interesi apmeklē senā mantojuma mednieki.
Limbo.lv komandā ir aktīvi cilvēki, kurus interesē Latvijas vēsturiskais mantojums – pilis, baznīcas, arī dzelzceļa stacijas. Nataļja Solovecka pastāsta, ka apceļo visu Latviju, ir viesojusies arī mūsu pusē, kur saglabājušās daudzas skaistas ēkas ar saviem īpašajiem stāstiem.
– Lubānas stacija nav vienīgā, kuru mēs apmeklējām. Mūsu kontā https://instagram.com/limbo.lv Instagram, kā arī Facebook profilā limbo.lv ir atrodami stāsti arī par citām stacijām. Šajā nedēļā būs publikācija par Gaviezes staciju. Mūs interesē ne tikai vienīgās dzelzceļa stacijas, bet zudušo vēsturisko ēku arhitektūra, un ne tikai arhitektūra, bet ēku vēsture, dažreiz tā ir pievilcīgāka nekā pats būvējums. Krājam stāstus par arhitektūras mantojumu Latvijā, – skaidro Nataļja.
Skaists stāsts Nataļjai un limbo.lv komandai ir tieši par Lubānas dzelzceļa staciju, kurā labprāt padalās arī ar laikraksta lasītājiem.
– Lubāna ir bijušās dzelzceļa līnijas Madona-Lubāna galastacija, kas dibināta 1935. gadā. Dzelzceļa līnija Madona-Lubāna ir slēgta līnija. Tā bija 35 km gara un būvēta kā platsliežu līnija ar 1524 mm sliežu platumu. Slēgta 1990. gadā. Dzelzceļa līnija savienoja Madonu ar Lubānu, gāja cauri Praulienas pagastam un Indrānu pagastam, nedaudz arī pa Sarkaņu pagasta robežu. Līnijā bija sešas stacijas – Madona (darbojas arī mūsdienās līnijā Pļaviņas-Gulbene), Prauliena, Visagals, Meirāni, Jaunlubāna un Lubāna.
Dzelzceļa līniju bija plānots savienot ar dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi turpinājumu un no Lubānas būvēt dzelzceļu līdz Kārsavai. Tomēr šos plānus izjauca vēsturiskie notikumi 1940. gadā un Otrajā pasaules karā. Šajā laikā līnija cieta, bet tika atjaunota jau 1945. gadā. 1963. gadā līnijā pārtraukta pasažieru satiksme.
2002. gadā dzelzceļa līnija nodota pašvaldību īpašumā. Lēmums par līnijas pilnīgu slēgšanu pieņemts 2004. gadā. Tā kā neizmantotajā līnijā notika sliežu zādzības, 2007. gadā sliedes demontēja.
Pati stacija atklāta 1935. gada 26. novembrī, bet tās ēka (celta pēc Jāņa Šarlova (1875-1940) projekta) pabeigta un iesvētīta 1937. gada 17. decembrī. Tā bija divstāvu mūra celtne ar uzgaidāmajām telpām pirmajā stāvā. Otrajā stāvā bija dzīvokļi dzelzceļa darbiniekiem. Pēc stacijas slēgšanas ēka pārgāja Lubānas pašvaldības īpašumā.
Pirmais vilciens
1935. gada 16. novembrī lubāniešiem pienāca sen cerētā un gaidītā diena – Lubānas-Rīgas dzelzceļa (posma līdz Madonai) atklāšana. Uz vilciena sagaidīšanu bija ieradies arī mācītājs Mārtiņš Celmiņš ar savu meitu Zigrīdu. Pie vilciena sagaidīšanas bija ļoti daudz ļaužu, bet lubānieši, sen gaidīto vilcienu ieraugot pienākam, no sajūsmas bija tīri vai mēmi palikuši. Neatskanēja pat ne viens vienīgs „urrā" sauciens, arī neviens nemāja tam pretim sveicienam kabataslakatiņu, kā tas parasts, sagaidot mīļus un ievērojamus viesus. Tā vilciens, klusi sagaidīts, ieripoja kā sēru namā, kur aizliegtas skaļas gaviles un apsveikumi. Saprotams, tad sekoja valdības pārstāvju uzrunas, arī vietējo atbildes runas, dziedāja latviešu tautas himnu „Dievs, svētī Latviju!" un „Lai līgo lepna dziesma", bet vispārējais dienas iespaids bija ļoti bāls, bez sajūsmas, prieka un taisnības. (Tā šo dienu atcerējās Mārtiņš Celmiņš un pierakstīja viņa dēls Haralds Celmiņš.)
Stacijas ēka mūsdienās tiek izmantota kā dzīvojamā māja. Ēka atrodas Vidzemes un Stacijas ielas savienojuma vietā. Saglabājies oriģinālais ēkas dekorējums – dzelzceļa emblēma (ritenis ar spārniem) un pļaujas sižets ar izkaptīm un vārpām. Saglabājies arī dzelzceļa luksofors pie kādreizējās Melioratoru ielas pārbrauktuves. Bijušais lokomotīvju apgriešanās trijstūris mūsdienās apbūvēts ar privātmājām, bet līnijas strupceļš aiz Cesvaines ielas aizaudzis ar krūmiem.
No vecāka gadagājuma iedzīvotāju stāstiem tiek lēsts, ka Lubānā varējis nopirkt biļeti uz Berlīni. Varbūt nopirkt jau varēja, bet vai aizbraukt?
Apakšā bijusi liela uzgaidāmā telpa, kase, augšējos stāvos – dzīvokļi. Jaunākos laikos, kad vilciens vairs nekursējis, te ierīkota autoosta.
Šobrīd Lubānas stacija ir nonākusi pagasta īpašumā. Ēkā tiek apdzīvoti trīs dzīvokļi, divi privatizēti un viens īrēts. Pirmā stāva uzgaidāmā telpa arī ir privatizēta, taču tur nekas nenotiek, stāsta vietējie. „Vien vējš svilpo cauros logos."
Mazā Aksela ģimene dzīvo trešajā stāvā astoņus gadus. Lai arī pauž skumjas par stacijas stāvokli, Aksela mamma Ilga savu dzīvesvietu nemainītu ne pret ko. Patīk tas vēsturiskais un varenais.
Stacijai priekšā ierīkota krāšņa puķu dobe, tāpēc neizbrīna, ka Ilga ir profesionāla dārzniece. Vasarās strādā Madonas „Puķu sētā", bet ziemā ģimene braukā pa tirgiem. Kādreiz uzkūpina kādu zivi, tirgo arī vīnogas, avenes, zemenes un upenes. Dzīve ir darbīga. Tikmēr Aksels jau tagad šarmē meitenes. Ilga stāsta, ka nav nevienas pastaigas, kurā viņš nenoplūc kādu puķi un nesteidz iepriecināt garām ejošu dāmu.
27.08.2021.
