Ar Latvijas skrējēju uzvarām veiksmīgi noslēdzies 31. „Rimi Rīga" maratons, kuram klātienē un virtuāli reģistrējās 10 082
dalībnieki no visas pasaules. Starp viņiem arī Kalsnavas pagasta puisis JEVGĒNIJS TURKINS, kas laurus plūca pusmaratonā, iegūstot 1. vietu.
Bet Jevgēnijam skriešana ir kas vairāk par dalību sacensībās un maratonos, laika gaitā tā ir kļuvusi par dzīvesveidu.
Kopš 2009. gada Jevgēnijs Turkins aizraujas ar skriešanu. Tas viss aizsācies ar vienu domu – ir jāsāk skriet.
– Kad tikko uzsāku skriešanu, iedzīvojos traumās. Sapratu, ka tik viegli nebūs, lai šādas situācijas neatkārtotos, jāpievērš lielāka vērība pareizai skriešanai. Konsultējos ar klasesbiedru un draugu Jāni Razgali, kas kļuva par manu treneri, – atceras Jevgēnijs Turkins. – Sāku skriet maija sākumā, augustā bija paredzēts Kuldīgā skriet pusmaratonu. Sagatavojos, noskrēju, tomēr tas nesniedza gaidītos rezultātus. Pirmās sacensības man bija liels izaicinājums, izjutu pilnu emociju gammu – gan prieku, gan skumjas. Pēc pirmā pusmaratona sapratu, ka sacensības ir forša lieta, bet, lai sasniegtu labus rezultātus, pret skriešanu jāizturas ļoti atbildīgi, nepieciešami regulāri treniņi. Nepietiek tikai skriet vakaros vai no rītiem. Uzstādīju mērķi gatavoties pusmaratoniem. Pēc diviem trim gadiem biju gatavs skriet. Sākumā bija nepieciešams adaptēties, trenējos no agra pavasara līdz pat ziemas atnākšanai. Pēc trim gadiem sāku trenēties arī ziemā, un tas, manuprāt, arī bija pats nopietnais sākums pusmaratoniem. Man ir ļoti veicies, ka ir treneris un neko nedaru uz savu galvu. Man atliek izpildīt trenera plānus un vadīties pēc savām sajūtām. Treniņa pamats ir skriešana, vairākas reizes nedēļā izpildu vingrojumus muskuļu stiprināšanai.
Jevgēnijs vairāk ir pusmaratonu skrējējs, bet piedalās arī citās skriešanas sacensībās.
– Pa šiem gadiem esmu noskrējis piecdesmit deviņus pusmaratonus un četrus maratonus. Sāku skriet ar Rīgas maratonu, Kuldīgas pusmaratonu. Bija izvirzīts mērķis, uz kuru gāju un turpinu iet. Atskatoties uz sākumu, esmu sapratis, ka nevajadzēja sākt ar pusmaratonu, bet gan ar maziem attālumiem stadionā, laika gaitā kāpināt noskrieto distanci un iet uz maksimumu. Pateicoties lielai mērķtiecībai un pacietībai, pirmo pusmaratonu izdevās noskriet, –
pastāsta Jevgēnijs Turkins. – Skrienu arī citās sacensībās. Pirms dažām nedēļām piedalījos Latvijas čempionātā šosejas skriešanā, kur noskrēju 10 km un izcīnīju 2. vietu. Savukārt Rīgas maratona pusmaratonā ieguvu 1. vietu. Pēdējos gados skrienu arī stadionā – 3 km, 5 km, 10 km distances. Katras no šīm sacensībām ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, skrienot stadionā, jābūt labam ātrumam un izturībai. Jo īsāka distance, jo ātrākam jābūt. Mana distance noteikti ir no 10 km līdz maratonam.
Maratons ir liels izaicinājums, un arvien vairāk cilvēku izvēlas savu mērķi – noskriet maratonu. Jevgēnijs Turkins apliecina, ka tie pulcē lielu skaitu dalībnieku.
Turpina Jevgēnijs: – Latvijā, kad tiek organizēti maratoni un pusmaratoni, šīs dienas tiek veidotas kā ģimenes svētki. Ir padomāts gan par bērniem, gan vecākiem, gan kopīgas distances. Tas ir ļoti patīkami un pozitīvi. Tas jau no agras bērnības veicina aktīvu dzīvesveidu, maratonu popularitāti. Parasti vados pēc Rīgas maratona. Pirmajos gados, kad sāku skriet, nelikās, ka ir daudz skrējēju. Ar katru gadu dalībnieku skaits aug. Šogad, ar ierobežojumiem un izmaiņām, dalībnieku skaits bija mazāks. Mazliet pietrūka tā, ko sniedza lielais dalībnieku skaits, kopība, sacensību gars. Piedaloties skrējienā, vienmēr var labāk. Arī noskrienot pusmaratonu. Izcīnīju vietu, iekļāvos laikā, tomēr rezultātu var uzlabot, kaut vai tikai par dažām minūtēm. Šķērsojot finiša līniju, ir milzīgs sagurums. Pozitīvās emocijas, gandarījums ir, tomēr šķiet, ka pirms 10 gadiem būtu daudz spilgtākas, sakāpinātākas emocijas. Esmu piedalījies arī trīs lielos maratonos ārpus Latvijas. Pirmais maratons bija Frankfurtē, tad Amsterdamā un Valensijā. Tajos guvu ļoti labus rezultātus. Dalībnieku skaits ir ievērojams – pat trīsdesmit tūkstoši. Ja izdodas finišēt kaut vai piecdesmitajam, tas jau ir teicams rezultāts. Tā ir uzvara. Eiropas maratoni man ļoti patīk. Nākamais, kuru gribu noskriet, ir Berlīnē, kas kotējas visaugstākajā klasē. Sākotnēji bija plānots pagājušajā gadā, bet, ņemot vērā tā brīža situāciju visā pasaulē, tas tika atcelts. Gatavošos tam nākamgad.
Arī šobrīd Jevgēnijs aktīvi trenējas un gatavojas jaunām sacensībām.
– Oktobrī paredzēts pusmaratons Igaunijā, kurā noteikti piedalīšos. Līdz tam domāju piedalīties arī kādā šosejas skrējienā 10 km distancē. Ziema ir klusāks laika periods, pusmaratoni nenotiek, līdz pavasarim ir laiks sagatavoties jaunajai sezonai. Šobrīd nedomāju pārtraukt skriešanu, piedalīšos sacensībās noteikti vēl daudzus gadus. Vēl ir, kur tiekties, lai sasniegtu maksimumu, – uzsver Jevgēnijs Turkins.
10.09.2021.
