Lai gan dzīves gaitas ANDRIM VĒTRAM savijušās ar Cēsīm, viņš ik pa laikam mēdz atbraukt uz Madonu un izbaudīt mūsu pilsētas šarmu, iemūžinot fotogrāfijās skaistos dabasskatus un ainavas. Madonas novada bibliotēkā un Barkavas bibliotēkā tika izrādīta viņa fotogrāfiju izstāde “Dzīves kaleidoskops”, un, kā saka fotogrāfs, Madona viņam nemaz nav sveša.
– Kad man bija 10 gadu jubileja, mans krusttēvs, kurš arī bija fotogrāfs, man uzdāvināja fotoaparātu ar izbīdāmu objektīvu ar veselu fotolaboratoriju. Abi kopā fotografējām, arī ar labu savu draugu mēdzām kopīgi fotografēt. Mani tas ļoti aizrāva un ieinteresēja, tāpēc sāku apmeklēt foto pulciņu. Esmu ne tikai fotogrāfs, bet arī dziednieks, studēju ezotēriku, un kopš 2006. gada manas bildes tiek ievietotas arī žurnālā "Zintnieks". Atminos, ka vienmēr skatījos šo žurnālu, redzēju tajā skaistas fotogrāfijas un domāju, ka arī manējās bildes taču ir skaistas. Kāpēc gan tās nevarētu tikt attēlotas žurnālos? Pirmajā foto, ko aizsūtīju žurnālam, bija attēlotas lilijas un tad, kā saka makšķernieki, man bija āķis lūpā. Tad sāku fotografēt ar domu, ka manas bildes būs tieši "Zintniekam", bet ar laiku tās ievietoju gan portālā Draugiem.lv, gan Facebook. Un tur tās pamazām guva popularitāti un cilvēku atzinību, – ar savu hobiju un to, kā aizsākusies mīlestība pret fotografēšanu, iepazīstina Andris Vētra.
Viņam Madonā ļoti patīk graviņa iepretim kultūras namam un lielā strūklaka, pie kuras vairakkārt ir arī piesēsts, tai skaitā šogad, kad Andris ciemojās pie mums gan ar savu izstādi, gan lekciju. Strūklaka tikusi iemūžināta vairākās fotogrāfijās. Madonā viņu katru reizi piesaista kas cits, jo tiek pamanītas un piefiksētas citas nianses. Andrim Vētram ir bagāta fotogrāfa pieredzes bagāža – sešdesmit četri gadi. Pārsvarā Andra Vētras fotogrāfijās izteikti dominē dabasskati un dažādas ainavas. Kā saka pats fotogrāfs, ar cilvēku iemūžināšanu bildēs ir pagrūti – jāprasa gan atļauja fotografēt, gan pēc tam foto publicēt.
– Esmu fotografējis kāzas, izlaidumus un citus pasākumus, bet uz to netiecos un speciāli nereklamēju sevi šajā jomā. Man ļoti patīk iemūžināt dabasskatus un visu, kas man konkrētajā brīdī šķiet skaists. Tāpat cenšos praktiski apdomāt, kur bilde pēc tam varētu noderēt, kam to aizsūtīt, kur publicēt. Ar firmu "Impro" mēdzu braukt ceļojumos un piedalos tās rīkotajos konkursos, kuru ietvaros cilvēki tiek aicināti iesūtīt foto no ceļojumiem, ko organizē "Impro". Manas fotogrāfijas ir guvušas arī pirmās vietas un līdz ar to naudas balvas, un tādējādi daļēji apmaksātus ceļojumus. Protams, man vissvarīgākie ir morālie ieguvumi – prieku sniedz tas, ka apkārtējiem patīk manas fotogrāfijas, ka ļaudis aizkustina tās fotogrāfijas, kurās redzamas viņu dzimtās vietas. Man daudzi ārzemju latvieši par to bieži raksta. Tāpat cilvēki manas bildes izmanto arī kā fonus meditatīvajām nodarbībām, – stāsta Andris Vētra.
Daudzo gadu garumā tapušas desmitiem tūkstošu fotogrāfiju. Andris Vētra pēc katras fotosesijas apskata visas tapušās bildes un tās, kas sirdi neuzrunā, visbiežāk uzreiz izdzēš. Taču gadās arī tā, ka pa kādai bildei mēdz palikt, un, skatoties uz tām pēc zināma laika, viedoklis ir krasi mainījies – pārņem prieks, ka foto tomēr netika izdzēsts.
– Tas atkarīgs no garastāvokļa, noskaņojuma, tā brīža pasaules uztveres. Atceros, ka reiz rudenī uzsniga pirmais sniegs un tajā sakrita krāsainās koku lapas. Tā fotogrāfija savāca 1800 atzīmējumu "patīk" Facebook, arī man tā ļoti patīk, izskatās interesanti. Daudz fotografēju saulrietus un saullēktus. Jāteic, ka esmu pašvaks savu izstāžu menedžeris, pats tā īsti nekūrēju to izrādīšanu. Kad biju Madonā, pieteicu, lai iesaka "Dzīves kaleidoskopu" arī citām novada bibliotēkām. Esmu savus darbus izrādījis Vidzemē, Kurzemē. Pasaulē nekad nebūs tāda mākslas darba, kas visiem patiks. Ir dažādi cilvēki, dažādi darbi, un es nepārdzīvoju, ja kādam manas fotogrāfijas nepatīk. Es ne ar vienu citu fotogrāfu negrasos konkurēt, man vienkārši patīk dalīties ar cilvēkiem lietās, kas ir tuvas un patīkamas pašam, – nosaka fotogrāfs.
18.08.2023.
