Aktīvi suņi un viņu saimnieki ar šā gada sākumu tiekas suņu paklausības nodarbībās Barkavas pagastā instruktores INESES SMIKOVSKAS vadībā. Prasīgā, bet arī draudzīgā gaisotnē te tiek apgūtas ikdienas prasmes, kas jāmāk mūsdienu sunim – ģimenes loceklim.
Cerams, arvien tālākā pagātnē paliks tie laiki, kad suns cilvēkam ir tikai sargs vai „piekariņš pie ķēdes" māju paksī. Četrkājainais draugs arvien vairāk ienāk arī cilvēka ikdienas gaitās, nereti dodoties līdzi pārbraucienos, pat uz kafejnīcu vai veikalu, kur tas ļauts.
– Šajā laikmetā redzam, ka ir vajadzīgs savus suņus apmācīt. Vai nu ģenētika, vai vienkārši tas fakts, ka vairāk pievēršam uzmanību saviem mājdzīvniekiem, bet ir dažādas aktuālas uzvedības problēmas, piemēram, lekšana virsū cilvēkam no prieka, ēdiena paņemšana no galda, spēja saimnieku paklausīt – palikt uz vietas, gulēt. Tās ir pamatkomandas. Skaisti, kad suns pavadiņā iet blakus, nerauj saimnieku pa gaisu. Apgūstam ne tikai komandas, mācāmies, bet suņu kursos ļoti nozīmīga loma ir arī suņu savstarpējai socializācijai – lai dzīvnieki dažādās situācijās cits citu adekvāti uztver, māk arī paiet maliņā, nevis tikai rauties virsū. Dažādo situāciju apgūšanai nesēžam tikai savā laukumā, bet braucam pastaigāties arī pa pilsētas ielām, gar veikaliem, vietās, kur ir citi suņi. Esam braukuši arī uz Lubānu, kur mototrasē ir izveidots suņu laukums. Braucam pat uz mežu izbaudīt būšanu mežā, dabā, jaunās vietās, kā arī paralēli ar suņiem apgūt atšķirīgās vietas un situācijas. Tas ir pozitīvs laiks gan pašiem saimniekiem, gan suņiem, – par suņu paklausības nodarbībām teic Inese. Viņa ļoti priecājas par draudzīgo apmācāmo komandu – virs desmit suņu saimniekiem, kuri esot ļoti pozitīvi, radoši un darboties griboši.
Pamata tikšanās vieta ir Barkavas pagastā, blakus „Kalna skolai", kur Inese Smikovska nodzīvojusi visu savu mūžu. Jau kopš bērnības viņu interesējuši suņi, kad savas ģimenes četrkājainos draugus sākusi dresēt tikai pēc intuīcijas.
– Tad suņu skolas sāka palikt modernas, biju iegādājusies jaunu suni un izdomāju, ka arī gribu pamēģināt šo apmācību. Ierados pie Pavlovska kunga Madonā; milzīgs paldies viņam par visu. Viņš mani šajā ceļā ievirzīja, neliedza padomus. Tālāk jau sekoja dalība dažādās sacensībās. Pirmajās sacensībās startēju biedrībā "REMIS", tur ir ļoti jauks, pretimnākošs un zinošs vadītājs Agris, arī inspektore Arita nekad neliedz padomu. Tikai pateicoties šiem jaukajiem cilvēkiem un kolektīviem, tā arī aizgāja. Šobrīd man ir suņa paklausības un sporta instruktora apliecība, zināšanas turpinu papildināt un konsultēties pie citiem instruktoriem, kinologiem. Kā jau saka – mūžu dzīvo, mūžu mācies, – secina Inese.
Viņa izskolojusi trīs suņus, no kuriem divi guvuši Latvijas čempionu titulus, un labprāt stāsta par saviem draugiem un „skolniekiem": – Vācu aitu suņi viennozīmīgi ir mani favorīti. Arguss ir pamatlicējs, stūrakmens mūsu hobijam, ar viņu viss arī sākās. Nākamo nopirkām meiteni Doru, ir arī Vidusāzijas aitu suns Reda. Jaunpienācējs ir tīršķirnes vācu aitu suns Haiks, kuram šobrīd ir tikai seši mēneši, protams, jau tiek skolots arī viņš.
Ineses Smikovskas aizraušanās izvērtusies par ģimenes hobiju. Pat vīrs, kurš iesākumā tikai šoferējis uz suņu paklausības sacensībām, tagad pats piedalās tajās.
– Dēls Jānis aizbrauca dzīvot uz Vāciju, un nebija vairs, kas startē ar Argusu. Tā nu arī vīrs jau vairākus gadus startē sacensībās, – nosmej Inese.
Tāpat kopā ar suņiem skrienot (sacensībās saimniekam ir jātiek līdzi veiklajiem ķepaiņiem – Aut.) arī vecākā meita Santa un jaunākā – Renāte. – Santa šogad pabeidza augstskolu un šajā mācību gadā uzsāks strādāt Madonas Valsts ģimnāzijā par matemātikas skolotāju. Iepriekš jau strādāja Rīgā, bet gribējies tomēr uz mājām. Savukārt Renāte pabeigusi Madonas pilsētas vidusskolas 10. klasi, iet jaunsargos, viņai ļoti patīk nodarboties ar suņiem, – Inese atklāj.
Pašai suņu apmācību vadīšana un startēšana sacensībās esot hobijs. Pēc izglītības – siera-sviesta meistare, savulaik turēti liellopi, gotiņas, bijusi plaša bioloģiskā trušu ferma. Diemžēl, visādiem laikiem mainoties, tas vairs nešķitis rentabli. Viņa atzīst: – Tagad lauku saimniekošana ir tikai pašu priekam, iztikai; sirdspriekam – tas ir darbs ar suņiem.
9.07.2021.
