Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Pašas radīts — sirdi sildošs

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 20.06.2023.

Pašas radīts — sirdi sildošs
Burtu lielums

Vasaras saulgriežu laiks ir īpašs. Apvīts senām tradīcijām, kas no paaudzes paaudzē turpina dzīvot. Caur vainagiem, kuros iepītas pļavu puķes spēkam, veselībai un aizsardzībai, meijām, kalmēm un jāņuzālēm tiek svinēti Līgo svētki un sagaidīti Jāņi.

Pieturoties pie tradīcijām, pavisam neviļus daudziem šajos svētkos gribas tērpties tautastērpā vai vismaz lina apģērbā, bet kājās uzaut pastalas.
Īsi pirms Līgo svētkiem Dzelzavas pagastā norisinājās pastalu darināšanas meistarklase, un tajā piedalījās INTA MELGAILE, noticot saviem spēkiem un radot savas īpašās pastalas.
– Kad uzzināju, ka mūsu pagastā būs iespēja pašiem darināt savas pastalas, nedomājot pieteicos. Laikam tajā brīdī nenojautu, uz ko es parakstos. Ja sākumā šķita, ka tas ir vienkārši, ātri vien sapratu, ka tā nebūt nav, – teic Inta. – Aizejot uz meistarklasi, vispirms izvēlējos krāsu, kādā vēlos savas pastaliņas. Materiāls ir ļoti mīksts un patīkams, ļoti labi padevās veidošanas procesā. Pasniedzēja visu pastāstīja, un patiešām likās, ka tas viss ir neiedomājami vienkārši. Sākot aktīvi darboties sapratu, ka esmu kļūdījusies. Sāpēja visi pirkstu galiņi. Tas tāpēc, ka visi caurumiņi ar kaltiņu jāizdur. Caurumiņu ir daudz, abās pusēs, garāki un īsāki. Liekas, ka esi caurdūris katru caurumiņu, tomēr, noņemot šablonu, saproti, ka caurums ir tikai vienā pusē. Otro pastalu pašai nācās vien pārtaisīt. Tagad smejos, ka vienu brīdi meistarklasē biju pārliecināta, ka vajadzēs palikt uz pēcstundām. Tā četru stundu laikā tapa mans pirmais pastalu pāris. Nodarbība bija ne tikai radoša, bet arī izzinoša un ļoti interesanta. Vadītāja bija ieradusies no Jelgavas. Lai gan man pašai ar vienām pastalām ir gana, tomēr plinti krūmos nemetīšu un vēl reizi taisīšu pastalas, kas būs dāvana mazmeitiņai.
Inta atzīst – lai gan nebija viegli, tomēr ir gandarījums par paveikto.
– Veidojot pastalas, gāja visādi, tomēr ir liels prieks, ka es to paveicu. Tam ir liela vērtība, jo, darinot tās, tika ielikta visa mīlestība, labās domas. Paša radīts tomēr ir un paliek paša. Gandarījums šobrīd ir liels, laikam visvairāk par to, ka nonācu līdz finišam, – priecājas Inta Melgaile. – Materiāla krāsu dažādība un daudzveidība spēja apburt. Pieejami visdažādākie toņi, un katra varēja izvēlēties to, kas visvairāk patika un uzrunāja. No gaiša līdz tumšam. Es izvēlējos bordo krāsu, jo šķiet, ka man tā piestāv, un liekas, ka tā sader arī ar jebkuru citu tērpa krāsu. Gaiša man neliekas praktiska, lai gan patika gan sudrabotais, gan zaļais tonis. Tomēr es apstājos pie bordo un zinu, ka tas ir īstais.
Ik pa laikam tiek organizētas dažādas meistarklases. Var iemācīties lielformāta ziedu veidošanu, darināt rotas un kroņus, pat radīt tērpus. Jautāta, kā Inta izvēlējās tieši pastalu meistarklasi, viņa pastāsta: – Kad es vēl biju jauna (smejas), dejoju tautiskās dejas. Deju kolektīvā bija tikai pastalas. Neatceros, ka kādreiz būtu vilkusi kurpes. Joprojām ir saglabājušās tās pastalas, ar kurām tolaik dejoju. Tomēr ik pa laikam iezagās doma, ka gribu pati savas pastalas. Jau iepriekš biju manījusi, ka tiek organizētas šādas meistarklases, kurās var tikt pie sava pastalu pāra. Kad Dzelzavā aicināja pieteikties šai meistarklasei, to izdarīju un nemaz nenožēloju savu lēmumu. Varu teikt ikvienam, kurš vēlas radīt savas individuālās, unikālās pastalas, pie pirmās izdevības to arī izdarīt. Šobrīd, kad pastalu pāris ir gatavs, domāju arī par tērpu. Tā noteikti varētu būt kāda linu kleita. Manuprāt, ļoti lieliski saderētu kopā.
Inta Melgaile joprojām dejo tautiskās dejas Dzelzavas kultūras nama vidējās paaudzes deju kolektīvā "Pūces".
– Deju kolektīvs ir dibināts tikai pirms gada, un smejamies, ka esam vēl mazi, bet jau ar krietnu pasākumu skaitu pūrā, – iezīmē Inta. – Kolektīvs uzstāsies izlaidumā, jo trīs mūsu dejotāji ir absolventi, un esmu ieplānojusi pirmo reizi iemēģināt pastalas un ar tām kāpt uz skatuves. Protams, varētu pastalas vilkt arī Līgo svētkos, tomēr es uzskatu, ka visam ir jābūt saskaņotam, tostarp arī tērpam. Tā kā vēl neesmu atradusi īsto kleitu, pastaliņas kājās neaušu. Savulaik esmu domājusi arī par savu tautastērpu. Biksērē rada tik skaistus tautastērpus, un arī man pašai ir liels vilinājums tādu iegūt savā īpašumā. Domāju, ka kaut kad es šo mērķi īstenošu un pati noaudīšu savu tērpu.

21.06.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px