ADRIJAS APINES dzīvē mūzika noteikti ir ļoti nozīmīga. Viņa ir uzaugusi muzikālā ģimenē – tētis ir muzikants, krusttēvs operdziedātājs. Jau no mazām dienām Adrija bijusi blakus daudzos viņu pasākumos un koncertos.
Tāpat neviens ģimenes pasākums vai notikums nav bijis bez muzicēšanas. Satiekoties kopā gan tuvākiem, gan tālākiem radiem, vienmēr visi dzied un spēlē.
– Cik atceros sevi, vienmēr esmu dziedājusi, vai nu kādos konkursos, pasākumos, vai arī pati, mājas apstākļos. Mūzika laikam sniedz tādu piepildījumu un bieži vien, kad kaut kas vai nu nesanāk, vai šķiet, ko nu tālāk dzīvē darīt, atceros, ka man ir mūzika. Tad piesēžos pie klavierēm un pamuzicēju, – stāsta Adrija Apine. – Mūzikas ceļš aizsākās 2001. gadā, kad piedalījos konkursā „Cālis 2001" un ieguvu 1. vietu valstī. Man bija tikai 2 gadi. Cik vecāki ir stāstījuši, kad nokāpu no lielās skatuves, man uzreiz bija vajadzīgs knupis mutē. Tajā laikā ar divgadnieku neesot bijis viegli. Vecāki piedāvājuši visādus gardumus, laikam tajā laikā čupa-čupus, lai tikai pierunātu mani uzkāpt uz skatuves. Tāpat nācās speciāli divas dienas pēc kārtas braukt no Madonas uz Rīgu un atpakaļ, jo vienu dienu notika konkursa pusfināls, otrā dienā – fināls, kurā es iekļuvu. Tagad varu teikt paldies vecākiem par pacietību, jo viss beidzās ļoti veiksmīgi. Augot lielākai, piedalījos dažādos citos lielākos un mazākos konkursos, piemēram, „Mingas Medora dziedātāju konkursā 2007", kas notika Latvijas Valsts televīzijā. Tāpat „Jaunās zvaigznes", „Tonis pustonis", „Nāc sadziedāt 2013", „Ģitāristu sesija" un daudzi citi konkursi un pasākumi. Mamma mājās ir saglabājusi visu konkursu diplomus, avīžu rakstus. To tiešām ir ļoti daudz.
Man ir divas īpašas skolotājas, ko gribētu uzsvērt, – Edīte Birka, kas bija mana pati pirmā skolotāja, sagatavoja mani „Cālim 2001", kā arī kopā ar mani bija visās konkursa kārtās. Protams, tad es biju ļoti maza, bet vēl salīdzinoši nesen, 2016. gadā, viņa bija uz konkursu „Super mikrofons" Madonā, kur es piedalījos. Tas bija īpaši.
Otra skolotāja, ko gribētu pieminēt, – Anita Melnupa. Ļoti mīļa skolotāja, kas man mācīja dziedāšanu pamatskolas laikos. Tāpat iemācīja mīlestību pret dziedāšanu, gatavoja konkursiem, „bīdīja" mani uz priekšu (lai arī varbūt tajā laikā kā jaunietim bija citas intereses), tāpat mācīja man ne tikai dziedāt, bet iznest dziesmas ideju un domu, palīdzēja ar vizuālo tēlu u. c. Viņa bija blakus daudzos konkursos, kuros piedalījos.
Paralēli konkursiem Adrija mācījās Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolā, kur absolvēja flautas klasi. Pamatskolas laikā Praulienā sāka dibināt arī savu ansambli, muzikālo grupu. Kā norāda Adrija, tolaik likās stilīgi, ka tev ir grupa un tik talantīgs vadītājs (Arturs Kloppe), kurš aranžēja mūziku un piedāvāja izpildīt dažādas interesantas un skaistas dziesmas.
– Pēc pamatskolas posma nāca vidusskolas laiks. Turpināju savu muzikālo ceļu Cēsīs. Pabeidzu Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu, akadēmiskās dziedāšanas klasi. Mācoties tur, ieguvu daudz zināšanu gan par teorētiskām lietām, gan dziedāšanas tehnikām, tāpat draugus un turpmākos domubiedrus. Tomēr vidusskolas laikā sapratu, ka akadēmiskā dziedāšana nav man. Interesēja citi mūzikas stili un žanri, – atceras Adrija Apine. – Šobrīd esmu Latvijas Kultūras akadēmijas un Rīgas Tehniskās universitātes apvienotās bakalaura programmas „Radošās industrijas" pēdējā kursa studente. Lai gan nestudēju mūziku, es to noteikti neesmu pametusi. Jau pirmajā augstskolas kursā paralēli apmeklēju džeza dziedāšanas nodarbības pie Evilenas Protektores. Tāpat aktīvi sākām darboties ar grupu. Paralēli muzicēju ar tēti dažādos pasākumos, kā arī pati dziedāju dažādas ārzemju dziesmu kaverversijas. Varētu teikt, ka mūzika ir visu laiku bijusi man klāt. Kādu brīdi vairāk esmu tai pievērsusies, kādu brīdi mazāk. Bet ļoti liels atbalsts ir bijusi mana ģimene – mamma Inese, tētis Dzintars un māsa Ilvija -, kas jau no pašas bērnības ir atbalstījuši un bijuši klāt visos konkursos. Māsa bērnībā mācīja man vārdus dziesmām (jo tie baigi juka), izdomāja deju kustības, lai es veiksmīgi piedalītos konkursos. Vecāki vienmēr atbalstījuši gan emocionāli, gan finansiāli, veduši uz visām nodarbībām, skolām. Tāpat ģimene vienmēr mudinājusi mani nepadoties pie kādām neveiksmēm. Bez viņiem noteikti tas viss nebūtu izdevies.
Šobrīd Adrija Apine aktīvi iesaistās dažādos projektos, kur vien aicina gan kā bekvokālisti, gan kā solisti. Meitene ir atvērta dažādiem mūzikas projektiem, tāpat arī stiliem.
– Priecājos par katru iespēju, ko man sniedz mūzika, – uzsver Adrija. – Viena no šīm iespējām ir „Sintēze". Kā mēs paši dēvējam, tā ir popfolk mūzikas grupa. Tās aizsākumi meklējami 2018. gadā, kad kādā dienā iedomājos, ka mums jāpiedalās Rīgas Tehniskās universitātes rīkotajā talantu konkursā. Sazinājos ar draugiem, kuri arī muzicēja un spēlēja instrumentus, un teicu – mums jāpiedalās! Kopš tā brīža laikam arī sākās mūsu grupas aktīvāka darbība, mūs sāka aicināt uz pasākumiem. Līdz šim esam koncertējuši Mūzikas un kultūras festivālā „Valpurģi" Latvijas Kultūras akadēmijā; Latvijas Postfolkloras festivāla „Gaviles" iegavilēšanas koncertā folkklubā „Ala"; Rīgas Tehniskās universitātes „Studentu Saulgriežos" K. K. fon Stricka villā; „Valmieras koncertzāles" vasaras terasē un citos gan privātos, gan publiskos pasākumos. Šobrīd grupas sastāvā esam četri dalībnieki: Samanta Ceruka (kokle), Elīza Apine (balss/taustiņi), Eduards Burgmanis (perkusijas/bungas) un es (vokāls). Sākotnēji vairāk aranžējām latviešu tautas dziesmas, piedevām tām mūsdienīgu skanējumu, tādējādi veidojot sintēzi gan starp popmūziku un folkmūziku, gan dažādiem instrumentiem. Šobrīd mēs aktīvi darbojamies pie savas oriģinālmūzikas radīšanas. Drīzumā iznāks mūsu pirmā oriģināldziesma, kurā tiks izmantoti latviešu tautas dziesmu vārdi. Varētu teikt, ka mūsu grupas idejas pamatā ir senlatviešu dzīvesziņas un mūsdienīgā apvienojums, tādējādi radot unikālu skanējumu.
Pavisam nesen Adrija klajā laida dziesmu „Nepietiek".
– Jāuzsver, ka gan dziesmas mūzikas, gan teksta autors ir Ingars Viļums. Dziesma un teksts stāsta par pelēko, ilgu pilno laiku un izjūtām, kuras piezogas dienās, kad jūtamies vientuļi un otra mīlestības līdz galam nepietiek… Šobrīd tā ir vienīgā mana solo dziesma, bet noteikti esmu gatava ierakstīt vēl citas dziesmas, kā arī, iespējams, radīt savu oriģinālmūziku. Dziesmas tapšanas process bija reizē gan satraucošs, gan patīkams. Tā kā līdz šim nebiju izdevusi nevienu solo dziesmu, uztraucos, kā tas būs, vai sanāks, kā gribu, vai cilvēkiem patiks. Tāpat arī pret Ingaru Viļumu kā mūziķi man bija un ir liela pietāte, jo viņš ir profesionāls mūziķis, gan ar lielu skatuvisko, gan komponēšanas pieredzi. Bet sadarbība, manuprāt, mums norisinājās ļoti veiksmīgi. Ar Ingaru vienojāmies par dziesmas stilistiku un domu, ko vēlos, un Ingars to realizēja. Esmu priecīga un pateicīga, ka man bija šī iespēja ar viņu sadarboties. Arī dziesmas ierakstīšanas process bija patīkams un produktīvs, man ļoti patīk darbs studijā un gandarījuma izjūta pēc tā. Sākotnējais satraukums diezgan drīz pazuda, kad sākām ar Ingaru runāt gan par mūzikas, gan par citiem kopīgiem tematiem, jo abi nākam no Madonas puses, – pastāsta Adrija Apine.
21.05.2021.
