Aktīvās atpūtas un jaunu apskates objektu iespējas kovida laikā ir mazinājušās, tādēļ daudzi iedzīvotāji aktīvāk pievērsušies regulārām pastaigām svaigā gaisā, kā arī vietējam tūrismam. Kalsnavas pagastā rīkotajā fotoorientēšanās spēlē pirmo reizi izlēmušas piedalīties māsas LĪGA un LĪVA KAULIŅAS, savukārt no Bērzaunes kaimiņu pagastu tuvāk iepazīt brauca DAINA BRIEDE. Aktīvās dāmas uzrunāju ar lūgumu paust viņu domas par šābrīža brīvā laika pavadīšanas iespējām.
Līga Kauliņa pastāsta, ka ar māsu Līvu arī iepriekš iecienījušas veikt garus maršrutus kājām, bet pārsvarā tas bijis sēņu sezonā un pa Kalsnavas mežiem. Līga atklāj: – Pirms Ziemassvētkiem, atsākām regulāru staigāšanu. Iepriekš ar māsu reizē bijām nolikušas tiesības. Vairāk sanāca visur braukt ar mašīnu, staigāšanas kļuva mazāk. Jutāmies aizsēdējušās mājās, tāpēc izvirzījām sev mērķi – pastaigā noiet 10 tūkstošus soļu. Pirmajā reizē tas šķita ļoti daudz, bet pēc tam jau iegājām azartā un sāka šķist par maz. Pamanījām soļu izaicinājumu, vienā no pastaigām teicu: „Varbūt jāpamēģina atrast arī orientēšanās spēles objektus?" Tā tas aizsākās. Skriešana nav „mūsu", bet pastaigāties – tas gan forši. Un ar orientēšanos pastaigas laikā pie reizes var arī prātu mazliet nodarbināt.
Labs stimuls pastaigu atsākšanai bijis tas, ka šovasar abām ar māsu, vien ar divu nedēļu starpību, gaidāms priecīgs notikums – kāzas. – Ceram, ka vispār drīkstēs salaulāties, nezin kas vēl var notikt. Ļoti jau gribētos kāzas nosvinēt ar visu ģimeni un draugiem, – teic Līga Kauliņa. Viņas darbavieta šobrīd atrodas dīkstāvē, arī tādēļ priecējusi iespēja dienas pavadīt aktīvāk. Ziemā esot mazāk hobiju nekā vasarā, bet aizrauj arī grieķu galda spēle „Nardi".
Regulārās pastaigas uzlabojušas pašsajūtu, jo īpaši – miega kvalitāti. – Esmu pūce, naktīs esmu augšā, grūti aizmigt. Sākot staigāt, pamanīju, ka ļoti laicīgi aizeju gulēt, jau pulksten 21-22. Tad arī piecelties var laicīgāk, līgavainis pat brīnījās par mani, – Līga nosmej.
Viņas māsa Līva Kauliņa piekrīt – kad visi pastaigu maršruti jau apnikuši, orientēšanās spēle ieinteresējusi.
– Tas bija kā likt kopā puzli – kur atrodas katrs no objektiem?, kā labāk salikt kopā maršrutu, lai visu izstaigātu? Nācās rēķināties ar brīvo laiku, jo esmu masiere, strādāju pēc pieraksta. Otrdienās un ceturtdienās esmu Jaunkalsnavā, pārējā laikā – Jēkabpilī, kur dzīvoju. Pastaigām parasti centos izbrīvēt laiku otrdienās un ceturtdienās no pulksten 11-12 līdz kādiem 15-16. Bija draudzenes, kas arī gāja orientēšanās spēli, bet, kad 10 kilometri sāka pieaugt līdz 14-18 km, līdz visbeidzot – 21 km, tad atteicās. Teica, ka mēs esot trakas. (Smejas). Šobrīd ir tikai darbs-mājas, nekur īsti ne aizbraukt, ne ir daudz iespēju sportiskajām aktivitātēm. Mēdzu pavingrot arī mājās, bet ārā, svaigā gaisā tomēr labāk, un ar kādu kompāniju pieļaujamā atstatumā. Pašsajūtas ziņā jutu, ka pieauga izturība, noteikti ir uzlabojies arī miegs, – vērtē Līva Kauliņa.
Dzimusi, augusi kalsnaviete, arī šobrīd viņa izjūt spēcīgu saikni ar šo pusi, tādēļ brīvo laiku visbiežāk aizvada tieši te.
Daina Briede ir skolotāja Bērzaunes pamatskolā. Ar kolēģi Guntu Beloragu un citām domubiedrēm kopš pagājušā gada maija regulāri piedalās dažādos auto un foto orientēšanās izaicinājumos, pasākumos. Gan vietējos, gan tālākos maršrutos kājām vai ar auto viņa nu dodas katru nedēļas nogali.
– Tveram katru piedāvājumu. Viss aizsākās ar Ļaudonas uzņēmuma brauciens.lv piedāvājumu, kur tiek sastādīti maršruti individuālai ceļošanai. Laikam tā ir infekcija, kas pielipusi. (Smejas.) Tā vismaz vajadzētu brīdināt, ka fotoorientēšanās izraisa atkarību. Priecājamies par katru jaunu piedāvājumu, ka tiek sarīkoti šādi izaicinājumi, spēles, arī pārgājienu maršruti. Ir pagasti, kas tajā ir ļoti aktīvi, tostarp Kalsnavas un Bērzaunes pagasts, – teic Daina Briede.
Tā izdevies iepazīt tālākas vietas Latvijā, kā arī vietējo novadu – Vestienu, Kalsnavu, Mārcienu, Praulienu, Kusu, Biksēri. Bērzaunes pagastu – pat trīs reizes. – It kā šķiet, diendienā te esam, visu esam redzējušas, zinām, bet tāpat ir vēlme tos punktus atrast no jauna. Savukārt svešākās vietās tā ir iespēja ieraudzīt ko jaunu, kas citiem ir ikdiena. Jaunkalsnavā, kad gana jau izmisušas staigājām un meklējām objektus, vietējie uzjautāja un brīnījās, ko tad meklējam. Viņu dotās norādes, kur tad meklēt, arī mēdza atšķirties. (Smejas.) Parasti jau orientēšanās spēlēs mēģina iekļaut interesantākus objektus vai varbūt kādas zīmīgas detaļas. Tas sagādā azartu – to atpazīt, saskatīt, – Daina secina. Un pārējā pasaule jau šobrīd ir slēgta.
Viņa turpina: – Aktīvs dzīvesveids, laukos dzīvojot, bijis vienmēr. Vasarā tie, protams, ir dārza darbi. Kovida laiks piespieda mērķtiecīgāk iziet pastaigās pēc mācību dienas. Esam iespiesti četrās sienās un ekrānos, organisms prasa atslēgties. Kultūras dzīves, pasākumu tradicionālajā to izpausmē, protams, pietrūkst, tādēļ priecājamies un ņemam pretim katru šādu aktīvās atpūtas piedāvājumu.
19.03.2021.
