LĪGA KĻAVIŅA nu jau trīs gadus Ērgļus sauc par savām mājām. Kā pati teic, dzimusi Saldū, bet atgriezusies pie savām saknēm — vecvecāki nāk no Madonas novada Liezēres un Mārcienas.
Ikvienam ir kāds mazais sapnis, kas lēnām un neatlaidīgi tiek īstenots. Soli pa solim sapnis, kas varbūt bijis tikai vaļasprieks, pāraug brīvā laika nodarbē vai pat pamatdarbā. Daudzu gadu garumā Līgai Kļaviņai ir kāda īpaša sirdslieta — tā ir šūšana un viss, kas saistīts ar to. Nu jau ilgus gadus tiek šūtas dažādas čībiņas.
– Čību šūšana aizsākās jau vairāk kā pirms 10 gadiem, kad vēl dzīvoju Rīgā. Man vienmēr ir paticis darboties ar audumiem, pārveidot apģērbu, radīt kaut ko tādu, kas nebūtu līdzīgs citiem. Reiz iegādājos veikalā parastas "češkas" un sāku dažādi "apstrādāt" – izkrāsot, apšūt un izrotāt… Tā lēnām esmu nonākusi līdz tam, ka iegādājos dažādus materiālus, vairāk jau pēc klientu vēlmēm, un izgatavoju čībiņas, kurpītes viņu izvēlētajā dizainā un izmērā. Sadarbojos arī ar pāris veikaliem, bet aktīvāk tirgojos lielā pasaules roku darinājumu platformā etsy.com. Caur to tad arī čībiņas ceļo pa visu pasauli – no Jaunzēlandes līdz Amerikai, arī tepat pa Eiropu, – stāstu sāk Līga Kļaviņa.
Čības mēdz būt tik dažādas – siltas un pūkainas, izdekorētas un pavisam vienkāršas, rūpnieciski ražotas vai paša šūtas, bet katram savas ir pašas mīļākās. Jautājot Līgai, kādas čības pašai ir tās mīļākās, viņa teic: – Varētu teikt, ka manas ir visas. Es jau smejos, ka gribētu tās katras, ko uzšuju, sev. Man pašai ļoti patīk savs darbs, it īpaši, ja iegādājos kādu jaunu, skaistu audumu, ļoti gribas no tā uzšūt jaunas čībiņas. Taču man parasti ir tāpat kā kurpniekam ar kurpēm, tik bieži pie jaunām netieku. Bet, ja jādod kādām priekšroka, manējās ir visas košās, krāsainās un puķainās. Šīm čībiņām ir daudz pielietojuma veidu. Tās var valkāt iekštelpās kā čības, bet sadarbībā ar kurpnieku tām var pielikt gumijas zolīti un tad droši var staigāt arī ārā. Latvijā lielāka interese ir par istabas čībiņām, pa pasauli vairāk ceļo kāzu kurpītes, kas tiek pieskaņotas kāzu kleitai. Čībiņas pildītas ar kokvilnas vai vilnas filcu, tāpēc tajās ir silti, ērti, pēdiņas elpo.
Brīnišķīgi, ja vaļasprieks kādā brīdī kļūst par darbu. Ne velti tiek teikts, ka darbu, kas ir sirdslieta, ir daudz vieglāk un patīkamāk darīt.
– Sākotnēji tas patiesi bija mans vaļasprieks, un līdz brīdim, kamēr tas kļuva par ienākumu avotu, pagāja vairāki gadi. Uzskatu, ka tur, kur ir sirds, viss izdosies agri vai vēlu. Un dzīvē vajag darīt to, kas pašam dod prieku un gandarījumu. Vairāk par nopelnīto ir gandarījums saņemt atsauksmes, ka viss labi izdevies – saņemts laikā, precīzi "trāpīts" izmērā un klients ir priecīgs, – prieku pauž Līga.
Lai gan Līgas darbs vienlaikus ir arī vaļasprieks un tā noteikti ir arī sava veida atpūta, tomēr, lai neieslīgtu rutīnā, ikvienam nepieciešama atpūta.
– Pēc darbiem man patīk vienkārši atpūsties – aizbraukt kādā ekskursijā ar ģimeni, apmeklēt kādu koncertu, izstādi. Piedzīvot skaisto dabā, kaut tepat, mājās. Ērgļi ir ārkārtīgi skaisti. Skaistākā vieta, kur dzīvot, atliek tikai pakāpties augstāk! – uzskata Līga Kļaviņa.
04.08.2023.
