Daudzi autovadītāji ar lielu nepacietību gaida ziemu un sniega, īpaši pirmā, uzsnigšanu. Šķiet, ka ir autovadītāju kategorija, kuriem apzināta sānslīdes radīšana ir kārdinošs veids, kā iegūt adrenalīna lādiņu citkārt vienmuļajā autovadīšanā. Tomēr ne vienmēr šoferīši aizdomājas, kādas sekas var radīt sānslīdes veicināšana.
Patiesībā sānslīde ir bīstama situācija, kuras laikā automašīna praktiski nav vadāma, līdz ar to var noslīdēt no ceļa, ietriekties ceļmalas nožogojumā vai kokā, grāvī, iebraukt pretējā braukšanas joslā utml. Tā ir agresīva braukšana.
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieka palīgs Rūta Smilga skaidro: – Agresīva braukšana nav tikai apzināta sānslīdes radīšana uz ceļiem vai citās vietās, kur iespējama satiksme (stāvlaukumi, laukumi, pagalmi utml.), bet arī vairāku tādu citu citam sekojošu Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu izdarīšana, kuri saistīti ar ceļu satiksmei bīstamu vai traucējošu situāciju radīšanu, kad tiek traucēta vienmērīga transportlīdzekļu plūsma vai tiek ignorētas pārējo transportlīdzekļu vadītāju intereses. Šogad līdz 30. novembrim valstī kopumā Valsts policija ir reģistrējusi 1574 pārkāpumus par agersīvu braukšanu. Pērn šādā pat periodā bija reģistrēti 1795 pārkāpumi. Par agresīvu braukšanu transportlīdzekļa vadītājam piemēro naudas sodu no četrpadsmit līdz piecdesmit sešām naudas soda vienībām, kas ir no 70 līdz 280 eiro, un sešus soda uzskaites punktus.
Lai saglabātu savu drošību un nekādā veidā neietekmētu citu satiksmes dalībnieku drošību, no sānslīdēm būtu maksimāli jāizvairās. Mierīga un kontrolēta braukšana, ņemot vērā ceļa apstākļus un braukšanas ierobežojumus konkrētajā posmā, ir atbildīgs automašīnas vadīšanas veids.
Lai padarītu braukšanu drošāku laikā, kad sānslīžu iespējamība ir visai augsta, jāņem vērā vairāki ieteikumi.
Jāizvēlas ceļa stāvoklim atbilstošs braukšanas ātrums. Tas nozīmē samazināt ātrumu tad, ja saķere ar ceļu var tikt negatīvi ietekmēta, piemēram, ja uz ceļa ir pieblietēts sniegs, ja ceļš ir apledojis vai ja risēs ir uzkrājies ūdens. Jāsamazina ātrums līdz tādam, kurā droši kontrolēt transportlīdzekli.
Jāievēro atbilstoša distance. Ja ceļa segums ir aizdomīgs, jāievēro droša distance, paredzot, ka priekšā braucošā automašīna var negaidīti samazināt ātrumu vai bremzēt. Jāatvēl sev gana liels bremzēšanas un apstāšanās ceļš. Uz sniegota vai pārmērīgi slapja ceļa apstāšanās ceļš var palielināties divas, trīs reizes, bet uz apledojuša ceļa – pat desmit reizes.
Visi manevri jāveic savlaicīgi, izvairoties no straujām kustībām. Tādējādi būs vieglāk saglabāt vadāmību un iespēja pakļaut automašīnu sānslīdei, piemēram, līkumā vai nogriežoties, tiks samazināta līdz minimumam.
Jābremzē uzmanīgi. Nelabvēlīgos braukšanas apstākļos ir īpaši svarīgi ātrumu samazināt piesardzīgi un pakāpeniski. Vairākums automašīnu jau ir aprīkots ar ABS sistēmu, kas ļauj bremzēšanas laikā saglabāt vadāmību. Bet, ja ātrums ir mazs (mazāks par 15 km/h), ABS nedarbosies. Sistēmas darbību var imitēt, īsi nospiežot un atlaižot bremžu pedāli, tā izvairoties no riteņu bloķēšanās un slīdēšanas.
Jābremzē ar dzinēju. Ja distance ir pietiekama, ātrumu var samazināt, mainot ātrumkārbas pārnesumus no augstāka uz zemāku.
Kā kontrolēt sānslīdi, ja tā tomēr rodas. Pirmais un galvenais – nekrist panikā. Laideni, bet ātri jāgriež stūre sānslīdes virzienā, pieraugot, lai kustība nebūtu pārāk asā leņķī, kas varētu izraisīt sānslīdi pretējā virzienā. Aizmugures piedziņas automašīnai nepieciešams atlaist gāzes pedāli un, griežot stūri sānslīdes virzienā, jāizlīdzina kustība un jāatgūst kontrole. Priekšpiedziņas automašīnām gāzes pedāli neatlaiž un kontroli cenšas atgūt tieši ar stūri. Pilnpiedziņas automašīnas gadījumā pieejas ir jākombinē – jāgriež stūre sān-slīdes virzienā un gāzes pedālis ir pamīšus jānospiež/jāatlaiž.
Īstais pedālis sānslīdes gadījumā – gāze, ne bremzes. Svarīgi atcerēties, ka sānslīde nozīmē kontroles zaudēšanu pār auto vadāmību. Sānslīdes gadījumā strauji bremzējot, var sabloķēties priekšējā riteņu ass, kas nozīmē vien vēl būtiskāku vadāmības zaudēšanu. Uz slidena ceļa labāk braukt ar zemāku pārnesumu, kas nodrošinās pietiekamu vilci, saglabājot apmēram 2000 apgriezienu. Problēmu gadījumā neķerties uzreiz pie bremzēm.
Jāaizmirst par labi zināmiem posmiem un automātiski izbraucamiem ceļiem. Ja diendienā nākas mērot vienu un to pašu maršrutu, ar laiku muskuļi paši atceras, kur kas darāms, taču šāda automātiska braukšana ir īpaši bīstama, mainoties ceļa apstākļiem. Tad arī pa zināmiem ceļiem jābrauc kā pirmo reizi, jo viss var mainīties – no blakusceļa kāds var nebremzējot parādīties uz galvenā ceļa vienkārši tāpēc, ka nav spējis laikā nobremzēt vai sāka braukšanu buksējot. Uz slidena ceļa labāk aizmirst par to, kur kuram oficiāli ir priekšroka, un rūpīgi vērot faktisko situāciju.
Laba redzamība ir puse no panākumu atslēgas. Autovadītājs nevar reaģēt uz to, ko neredz. Ziemā logi jānotīra kārtīgi. Pāris minūšu ietaupīšana, iztīrot mazas "lūciņas" stiklos, nekādā veidā neatsver riskus, kas rodas, dodoties ceļā un faktiski neko neredzot. Tāpat jānotīra sniegs no jumta, lai novērstu iespēju, ka straujas bremzēšanas laikā tas aizsedz vējstiklu, vai straujas paātrināšanās laikā nonāk logā aizmugurē braucošajam transportlīdzeklim.
Jānodrošinās ar pienācīgu aprīkojumu. Labas ziemas riepas būtiski samazina sānslīdes rašanās iespēju. Ziemas riepas ar radzēm var noderēt tad, ja daudz laika jāpavada ceļa posmos, kas bieži apledo.
05.12.2023.
