Saskaņā ar likumā „Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā" noteikto pašvaldībām ne vēlāk kā līdz šā gada 15. novembrim jāveic vairāku objektu demontāža.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) 21. jūlijā tika aicinājusi visas pašvaldības iesniegt grafikus, kādā šie darbi tiks veikti, lai nodrošinātu savlaicīgu prasību izpildi, tā pirmdien rīkotajā preses konferencē vēstīja ministrs Artūrs Toms Plešs. Šobrīd atbildi sniegušas 42 no 43 pašvaldībām, izņemot Daugavpils valstspilsētas pašvaldību.
Laikā, kad Ukrainas tauta savā zemē cieš Krievijas īstenotā kara dēļ, Latvijas valsts ir vienojusies kopīgā nostājā, asi nosodot Krievijas agresiju, vienlaikus atbrīvojot Latviju no esošajiem padomju un nacistisko režīmu slavinošiem objektiem, par ko ir lēmusi Saeima. VARAM pienākums ir uzraudzīt pašvaldību darbību atbilstību spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, informēja VARAM sabiedrisko attiecību nodaļa.
– Spēkā esošie likumi ir saistoši visā Latvijas teritorijā, un tie ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai kāds tiem personīgi piekrīt vai nepiekrīt. Ministrija nekavēsies un nevilcināsies izmantot savas likumā dotās pilnvaras, lai nodrošinātu to, ka likums tiek ievērots.
Ministrija savas pārraudzības ietvaros, lai nodrošinātu savlaicīgu prasību izpildi, jau 21. jūlijā aicināja visas pašvaldības iesniegt grafikus, kādos demontāža ir paredzēta. 42 no 43 pašvaldībām šo uzdevumu ir izpildījušas, ir virkne pašvaldību, kas vairākus objektus jau ir demontējušas un papildus MK noteiktajam sarakstam ir atradušas papildu objektus, kurus vai nu plāno demontēt, vai jau ir aizvākušas. Grafiku pēc atkārtotiem aicinājumiem nav iesniegusi vienīgi Daugavpils, nepārtraukti vēršot ministrijas uzmanību uz dažāda veida ieganstiem – ka nepieciešams saņemt atbildīgo ministriju atzinumus, ka nepieciešams sagaidīt, kad tiks veikta objekta lāzerskenēšana, ka ir nepieciešams citu institūciju viedoklis un tamlīdzīgi, ar ko tiek pamatota likumā noteikto prasību novilcināšana, – par radušos saspīlēto situāciju Daugavpilī 29. augustā informēja Artūrs Toms Plešs.
Viņš arī skaidroja, ka likumā atrunāta arī finansējuma piešķiršana objektu demontāžai – pusi solidāri kompensēs no valsts budžeta, un puse jāsedz pašvaldībai no sava budžeta. – Ja pašvaldības budžetā nav pietiekamu finansiālo līdzekļu objektu demontāžai, kā tas izskan Daugavpils mēra retorikā, pašvaldībai ir nepieciešams pārskatīt savu budžetu daļā par brīvprātīgajām aktivitātēm, un attiecīgi nepieciešamie līdzekļi ir jāatrod, jo likums ir jāievēro, – uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs. Brīvprātīgo iniciatīvu apmērs Daugavpils valstspilsētas pašvaldības budžetā esot vidēji 550 tūkstoši eiro mēnesī, saskaņā ar pārskatu šā gada jūlijā izpilde minētajā budžeta pozīcijā sastādot 310 700 eiro.
– Tāpat vēlos uzsvērt, ka vēršanās Satversmes tiesā ar pieteikumu par likuma kā Satversmei neatbilstoša apstrīdēšanu, jo neesot ievērots labs likumdošanas princips un lēmuma pieņemšanā neesot jautāts Daugavpils valstspilsētas pašvaldības viedoklis, nav pamats likumā noteikto prasību nepildīšanai. Arī atsaukšanās uz to, ka tiek gaidīts Satversmes tiesas lēmums par pagaidu noregulējumu, nav pamats nepildīt likumu, – akcentēja Artūrs Toms Plešs.
Ja nekavējoties netikšot pārtraukta bezdarbība likumā noteikto pienākumu izpildē, ministrija vērtēs pašvaldības domes un domes priekšsēdētāja atbildību, neizslēdzot iespēju atstādināt no amata domes priekšsēdētāju vai pašvaldības domi.
Ministrija rūpīgi sekojot līdzi visām domes darbībām un bezdarbībai, tostarp savlaicīgas VARAM pieprasītās informācijas nesniegšanai, un tās pieļauto pārkāpumu kaudzīte krājas.
"Ja vairākas reizes esi saņēmis dzelteno kartīti, tad vienā brīdī var parādīties sarkanā kartīte," teica ministrs.
31.08.2022.