Kā vēsta ziņu aģentūra BNS, par cukurrūpniecības atjaunošanu Latvijā parakstījušies apmēram 2000 iedzīvotāju.
Parakstu vākšanu plānots turpināt, līdz tiks savākti vismaz 10 tūkstoši parakstu, ko pēc tam plānots iesniegt Eiropas Parlamentā.
„Mums jāturpina parakstu vākšana, līdz savāksim vismaz 10 tūkstošus parakstu, lai cilvēki no Eiropas Parlamenta nedomā, ka jokojam," ziņu aģentūrai paudis biedrības „Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu" pārstāvis Georgs Bagātais.
Parakstu vākšanas organizators nepieļauj domu, ka EP varētu neatbalstīt cukura fabrikas celtniecību. Plānotā cukura fabrika atradīsies pie Iecavas stacijas. Tā ražos 100 tūkstošus tonnu gadā un būs trešā lielākā cukura fabrika Eiropā.
G. Bagātais jau pērn paziņoja par nolūku dibināt akciju sabiedrību cukura rūpnīcas izveidei. Tā taptu sadarbībā ar Vācijas uzņēmējiem, un par iespējamo jaunās rūpnīcas atrašanās vietu tika minēta apkaime pie Iecavas dzelzceļa stacijas.
BNS atgādina, ka 2006. gadā Eiropas Savienībā (ES) tika sākta cukura reforma, kuras uzdevums bija daļēji atvērt cukura tirgu trešajām valstīm un samazināt cukura cenu ES iekšējā tirgū. Pirms cukura reformas sākšanas cukurs tika ražots 23 ES valstīs no 27. Cukura reformas laikā no cukura ražošanas pilnībā ir atteikusies Latvija, Portugāle, Īrija, Bulgārija un Slovēnija.
Tomēr Latvijā pērnā gada nogalē tika nodibināta biedrība „Par Latvijas cukurrūpniecības saglabāšanu", kuras pārstāvji uzskata, ka Latvijā būtu jāatsāk audzēt cukurbietes un arī jāpārstrādā tās. Patlaban ES joprojām turpina noteikt gan cukura ražošanas apmērus – kvotas, gan arī ES saražotā cukura eksporta kvotas.
Taču līdz 2014. gadam, kad ES tiks pieņemts jaunais finanšu budžets, EK gatavojas veikt nozīmīgu Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) reformu. Tas būtiski var mainīt arī cukura nozari ES. Patlaban pēdējā sezona, kad varētu darboties kvotu sistēma šajā nozarē, ir 2014./2015. gads. Teorētiski tiek pieļauts, ka, ja ražošanas un eksporta kvotas tiks atceltas, jebkura valsts varēs brīvi ražot un tirgot cukuru. Taču tādā gadījumā tas notiks par pasaules cenām, un Latvijas zemniekiem un ražotājiem būs arī jākonkurē ar savām izmaksām ar citiem ražotājiem visā pasaulē.
Arī „Stars" pagājušajā ceturtdienā veica aptauju Madonas pilsētas ielās, aicinot izteikt viedokli par ieceri celt jaunu cukurfabriku Latvijā. Atbalstot cukura ražošanas atjaunošanu, daļa aptaujāto atzina, ka to nebūs viegli izdarīt.
Daži savas domas pauda arī „Stara" mājas lapā www.estars.lv. „Eiropa neļaus līdz 2015. gadam, bet mēģināt jau var, tikai žēl, ka pa to laiku visa specializētā biešu audzēšanas tehnika, ja nav pārdota, būs jau sarūsējusi. Vienā upē divreiz neiekāpsi."
„Nožēlojami, ka arī daļai biešu audzētāju tā gribējās to ātro naudu par fabriku likvidēšanu. Protams, pie atjaunošanas būs jāstrādā jauniem cilvēkiem, bet vai pietiks zināšanu, jo vecie jau tupēs uz mākoņu maliņas. Saprotams, ka arī pie šīs lietas vajag spēcīgu vadoni."
„Piekrītu – pašu zemnieku alkatība un kāre pēc naudas kompensācijām par ražošanas izbeigšanu arī noveda pie fabriku likvidācijas. Nekāda Eiropa mums nepavēlēja izpostīt mūsu senču celtās rūpnīcas."
Materiālu publicēšanai sagatavoja ŽEŅA KOZLOVA