Svētdien, 9. februārī, Baltijas valstis — Igaunija, Latvija, Lietuva — veiksmīgi pieslēdzās kontinentālās Eiropas energoapgādes tīklam. Baltija vairs nav daļa no tā dēvētā BRELL elektrotīkla loka ar Krieviju un Baltkrieviju, un pievienošanās Eiropas tīklam nodrošinās neatkarīgu, stabilu un uzticamu Baltijas elektroenerģijas tīklu frekvences kontroli, kā arī palielinās enerģētisko drošību reģionā.
Igaunija, Latvija un Lietuva 2025. gada 9. februārī pulksten 14.05 sekmīgi sinhronizēja savas elektroenerģijas sistēmas ar kontinentālo Eiropu.
Pēc veiksmīgas atslēgšanās no Krievijas kontrolētā elektrotīkla sestdien, 8. februārī, Baltijas valstu elektroenerģijas sistēma līdz svētdienas pēcpusdienai darbojās neatkarīgi jeb "salas" režīmā – šajā laikā Baltijas pārvades sistēmu operatori veica elektrotīkla frekvences stabilitātes un sprieguma regulēšanas testus, kas bija veiksmīgi.
Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmas tika sekmīgi atvienotas no Krievijas kontrolētās energoapgādes sistēmas 8. februārī pulksten 9.09, kas nav ietekmējis patērētājus – energoapgādes sistēma Latvijā ir stabila un droša. Pirmā savienojumu ar Krieviju un Baltkrieviju sestdienas rītā pārtrauca Lietuva. Savienojumu ar Krieviju pārtrauca arī Latvijai, vēlāk atslēgšanos no BRELL loka veica arī Igaunija, tādējādi Baltijas valstis uz laiku nonāca izolētas "salas" režīmā. "Salas" režīms gan nenozīmē, ka var izmantot tikai Baltijā saražoto enerģiju, jo darbojas arī starpsavienojumi ar Skandināvijas valstīm.
Savukārt 9. februārī veiktā sinhronizācija ļauj Baltijas valstīm ciešā sadarbībā ar citām kontinentālās Eiropas valstīm pārvaldīt savus elektroenerģijas tīklus, nodrošinot stabilu un uzticamu frekvences kontroli, tādējādi būtiski uzlabojot reģionālo enerģētisko drošību. Iepriekš Baltijas valstis paļāvās uz Krievijas sistēmu frekvences pārvaldību, bet tagad tās ir pievienojušās Eiropas tīklam, kas apvieno vairāk nekā 400 miljonu patērētāju. Visas starpsavienojuma līnijas ar Krieviju un Baltkrieviju ir neatgriezeniski atslēgtas. Augstsprieguma līnija Latvijas-Krievijas robežu šķērso septiņās vietās. To demontāžas darbi būs jāveic vairāku desmitu kilometru garumā. Pilnībā līniju gan nedemontēs – pierobežā apsver pamatīgu saules parka izbūvi, un tam būs vajadzīgs pieslēgums augstsprieguma līnijai.
Latvijas Klimata un enerģētikas ministrija informē, ka šis process ir vairāku gadu rūpīgas sagatavošanās un sadarbības rezultāts starp Baltijas valstu pārvades sistēmu operatoriem – AS "Elering" (Igaunija), AS "Augstsprieguma tīkls" (Latvija), AS "Litgrid" (Lietuva) – un to partneriem Eiropas sinhronajā zonā.
Sinhronizācijas projektā piedalījās arī Polijas pārvades sistēmas operators "PSE" kā sadarbības partneris, kurš nodrošinājis ne vien sekmīgu koordināciju un projektu vadību, bet arī bijis kā pieslēguma punkts ar Eiropas energotīklu. Sinhronizācijas projektā Latvijas gadījumā izmaksas bijušas vairāk nekā 464,5 miljoni eiro, 85 % no šīm izmaksām segti no Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma un AS "Augstsprieguma tīkls" pārslodzes maksas ieņēmumiem.
11.02.2025.