Trešdiena nesa atrisinājumu vienai no pēdējā laika lielākajām intrigām —Valsts prezidenta vēlēšanām, kurām bija pieteikti trīs kandidāti — Uldis Pīlēns no „Apvienotā saraksta”, Edgars Rinkēvičs no „Jaunās Vienotības” un „Progresīvo” virzītā Elīna Pinto.
Šīs bija otrās vēlēšanas, kurās nākamo Latvijas prezidentu ievēlēja atklāti. Pirmais atklāti ievēlētais bija pašreizējais valsts galva Egils Levits, kuru pirms četriem gadiem kopumā trīs kandidātu konkurencē ar 61 balsi ievēlēja jau pirmajā vēlēšanu kārtā.
Vēlēšanas norisinājās trīs kārtās, un pusdienlaikā kļuva zināms, ka turpmākajos četros gados Rīgas pils saimnieks būs ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Tas noskaidrojās pēc trešās vēlēšanu kārtas, kurā par E. Rinkēviču nobalsoja 52 deputāti (lai ievēlētu Valsts prezidenta amatā, bija nepieciešama 51 balss). Kā zināms, Nacionālā apvienība jau pirms vēlēšanām paziņoja, ka neatbalstīs nevienu no trim kandidātiem, jo prezidenta amatam virzīja Egilu Levitu, kas vēlāk, saprotot, ka balsu viņa pārvēlēšanai nepietiks, atteicās no kandidēšanas, līdz ar to uz viņu balsīm neviens nevarēja cerēt.
Pēc pirmās kārtas Uldis Pīlēns bija saņēmis 25 balsis, Edgars Rinkēvičs – 42, bet Elīna Pinto – 10.
Tas nozīmēja, ka par E. Rinkēviču bija balsojuši arī opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputāti, kas līdz pat vēlēšanu dienai neatklāja, kuru no izvirzītajiem kandidātiem viņi atbalstīs. Otrajā kārtā kandidāti saņēma tikpat balsu, cik pirmajā balsojumā, līdz ar to no vēlēšanu cīņas izstājās Elīna Pinto, kas bija saņēmusi vismazāko balsu skaitu.
Trešās kārtas rezultāti parādīja, ka par E. Rinkēviča kandidatūru balsojuši arī „Progresīvie", un tādējādi ar 52 balsīm par Valsts prezidentu ticis ievēlēts Edgars Rinkēvičs, kas amatā stāsies pēc svinīgā zvēresta 8. jūlijā, kad beigsies Egila Levita pilnvaras.
Pēc ievēlēšanas Valsts prezidenta amatā E. Rinkēvičs pateicās Saeimas deputātiem par dāvāto uzticību – gan tiem, kas viņu atbalstīja, gan tiem, kas viņu neatbalstīja. Jaunievēlētais Valsts prezidents norādīja, ka Valsts prezidenta vēlēšanu debates, diskusijas ar sāncenšiem parādīja, ka Latvijas demokrātija ir ļoti augstā līmenī.
„Gribu no savas puses solīt to, ka es darīšu visu, lai mūsu valsts plauktu, lai tā būtu droša, lai mūsu sabiedrība būtu saliedētāka," uzsvēra E. Rinkēvičs. Tāpat topošais Valsts prezidents apņēmies cieši sadarboties ar Saeimu un valdību. Viņš pateicās par darbu pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kā arī abiem sāncenšiem – Uldim Pīlēnam un Elīnai Pinto.
Visu trīs Valsts prezidenta amata kandidātu debatēs vairāku nedēļu laikā tika atrasts vairāk kopīgā nekā atšķirīgā, un tā būtu jādara arī mums visiem – vairāk jāstrādā kopā, nevis jākoncentrējas uz strīdiem, pauda Edgars Rinkēvičs.
Kā tas izdosies, rādīs nākotne. Katrā ziņā Valsts prezidenta vēlēšanas rāda, ka nopietni saļodzījušās attiecības „Jaunās Vienotības" vadītajā koalīcijā, ņemot vērā, ka nākamo Valsts prezidentu, kura kandidatūru virzīja JV, ievēlēja tikai ar opozīcijā esošo Zaļo un Zemnieku savienības un „Progresīvo" balsīm, nesaņemot nekādu „Apvienotā saraksta" un Nacionālās apvienības atbalstu.
„Jaunās Vienotības" līdera, Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa pirmās sarunas par koalīcijas izmaiņām varētu notikt jau šodien ar abām pārējām valdību veidojošajām partijām – „Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, liecina politiķu izteikumi.
02.06.2023.