Aizvadītajā ceturtdienā preses konferenci reģionālajiem žurnālistiem Ministru prezidents Ivars Godmanis sāka ar nelielu ekonomiskās situācijas analīzi šāgada pirmajos divos mēnešos.
– Runājot par patēriņu, viens no rādītājiem, kas to raksturo, ir mazumtirdzniecības apgrozījums. Šajā jomā esam pagājušā gada līmenī, aptuveni 1% virs tā. Tas nozīmē, ka patēriņa bums ir beidzies, jo, ja atceramies, pirms gada pirmajos divos mēnešos pret iepriekšējo gadu pieaugums bija 28-30 procentu, – uzsvēra premjers.
Inflācija tuvojas piesātinājumam
– Tā ir sasniegusi 16,8 procentus, un faktiski mēs pamazām tuvojamies inflācijas piesātinājumam. Lielākais cenu pieaugums martā bijis apģērbam un apaviem. Vienā mēnesī 4,8%, tas tāpēc, ka beigušās janvāra februāra atlaides un sezonas preču izpārdošana. Virs vidējā inflācijas līmenis bijis arī atpūtas un kultūras jomā – pieaugums 2,3 procenti. Var jau būt, ka cilvēki grūtākos laikos mēģina sevi kompensēt ar emocionāla rakstura pasākumu apmeklēšanu, bet, ja kāds turpinās šajā jomā paaugstināt cenas, tas riskē. Vēl virs marta līmeņa turējies viesnīcu un restorānu bizness – 1,5 procenti, – situācijas raksturojumam I. Godmanis minēja dažus piemērus, piebilstot, ka priekšā vēl viens inflācijas kāpums, kas saistās ar elektrības tarifu paaugstinājumu no 1. aprīļa. – To mēs reāli ieraudzīsim aprīļa inflācijā. Tiešais pieaugums varētu būt no 0,8 līdz 1,2 procentiem, bet, tā kā ir pozīcijas, kur cenas pazeminās, iespējams, ka tas tomēr nebūs tik liels. Pēc tam šajā gadā es vairs neredzu iemeslus, kāpēc inflācija varētu paaugstināties, – atzina premjers. – Protams, iespaidu atstās gāzes jaunā cena, par ko notiks nopietna analīze sabiedrisko pakalpojumu regulatorā. Tas ietekmēs siltuma un elektrības izmaksas, bet, tā kā „Latvenergo" savā cenā jau ir ierēķinājis augstāku gāzes cenu nekā patlaban, šogad šajos tarifos nekādām izmaiņām nevajadzētu būt.
Viens no faktoriem, kas rāda, ka mēs esam sasnieguši inflācijas griestus, ir ražošanas cenu izmaiņas. Martā, piemēram, ir vērojams ražošanas cenu samazinājums, salīdzinot ar šāgada februāri, pārtikas produktu ražošanā – 0,5%, tekstilizstrādājumiem – 0,6, apģērbu ražošana – tajā pašā līmenī utt. Nav neviena nopietna kāpuma ražošanā, izņemot otrreizējo pārstrādi. 2007. gads bija pēdējais, kad inflācijas griestos atsitās ļoti daudzas nozares. Var jau celt cenas, bet vienīgais rezultāts – mazāk pirks, būs mazāki ienākumi. Valdībai jādomā par atbalstu uzņēmējiem. Viens no veidiem varētu būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaide objektos, kur notiek tieša ražošana.
Zem kredītu sloga
2007. gada aprīlī dzīvokļu cenas sasniedza maksimumu, līdz pat 1770 eiro par kvadrātmetru. – Tomēr svarīgi, lai šīs cenas samazinātos pakāpeniski, jo pretējā gadījumā, strauji nokrītot cenai, cietēji būs tie, kas paņēmuši hipotekāro kredītu, notiks ieķīlātā īpašuma pārvērtēšana, un šī ķīla var izrādīties par mazu, kas radītu jaunus sarežģījumus. Šobrīd kredīti ir 170 tūkstošiem mājsaimniecību, neatdoto kredītu skaits – 0,4 procenti, tomēr šis skaitlis var pieaugt. Viens no valdības ierosinājumiem, kā palīdzēt cilvēkiem, kuri nonākuši zem kredītu sloga, varētu būt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atlaide. Tas attiektos uz tiem cilvēkiem, kas maksā hipotekāro kredītu par dzīvokli, kurā viņi reāli dzīvo, bet tas varētu būt ne ātrāk kā 2009. gada 1. janvārī. Otrais – pārskatīt īres likumdošanu. Normālās valstīs dzīvoklis maksā apmēram 150 mēnešu īri, pie mums – saskrūvēts līdz 400. Tādā gadījumā kredītņēmējs, kas nespēj atdot kredītu, varētu pāriet citā statusā, proti, turpināt šo dzīvokli īrēt. Pie strauja cenu krituma tāda pati problēma ar ieķīlātā īpašuma pārvērtēšanu varētu rasties arī uzņēmējiem, juridiskajām personām.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 29.04.2008.
Autore: BAIBA MIGLONE
BAIBAS MIGLONES foto