Skatoties uz šo attēlu, varētu arī runāt par fotomīklu, ja vien… ja vien tās atminējums nebūtu gauži prozaisks un arī visnotaļ bīstams kā ceļu satiksmes negadījumu apliecinošs.
Aizvadītajā sestdienā šāda „ceļa zīme" pretī Madonas slimnīcai atradās gandrīz pašā ceļa vidū. Bet zem tās asfaltā bija visai iespaidīga apmēra un dziļuma bedre. Apskatot tuvāk, varēja konstatēt, ka labas kvalitātes radžotā ziemas riepa nav vis domāta izmešanai, bet par nelietojamu kļuvusi, automašīnai ar riteni trāpot asfaltā esošajā bedrē. Par to liecināja pamatīgais robs riepas sānos.
Vai nu radies tajā pašā bedrē, virs kuras kā brīdinājuma zīmi citiem braucējiem cietušais sirdssāpēs bija atstājis šo ceļa dāvāto „suvenīru", vai arī pie vainas kāds cits no ceļā neskaitāmajiem bīstamajiem melnajiem punktiem, par kuru patieso izmēru, kad tie pilni ar ūdeni, neko nevar pateikt. Un ko gan braucot var pateikt par simtiem bedru mašīnas priekšā!
Par bedrēm katrs šoferis labi zina un katrs mēģina no tām izvairīties, kā prot un kā ļauj apstākļi. Tālab šādas „ceļa zīmes" novietošana uz brauktuves var tikai radīt neparedzamas situācijas un bedru skaitu, diemžēl, nekādi nemazina.
OĻĢERTA SKUJAS teksts un foto