Trešdien, 5. decembrī, Ministru prezidents Aigars Kalvītis Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram un Saeimas priekšsēdētājam Gundaram Daudzem iesniedza paziņojumu par valdības atkāpšanos, bet dienu vēlāk Saeimas deputātiem atskaitījās par paveikto un pēc tam Ministru prezidenta zālē tikās arī ar reģionālo laikrakstu pārstāvjiem.
Uzrunājot žurnālistus, premjers vispirms reģionālo laikrakstu pārstāvjiem pateicās par veiksmīgo sadarbību.
– Tas ir ļoti svarīgi, ka mūsu sarunai ar Latvijas reģioniem izveidojās šāds formāts, jo jūs savu laikrakstu lasītājiem esat galvenie ziņu nesēji. Es domāju, ka šajā laikā abpusēji esam guvuši daudz informācijas par valstī svarīgām problēmām. Paldies, ka esat sadarbojušies ar mani visu šo triju gadu garumā, – teica Aigars Kalvītis.
Preses konferences turpinājumā premjers atskatījās uz paveikto, kā arī nedaudz ieskicēja tās lietas, kas būtu jādara jaunajai valdībai, novēlot tai sasniegt labus rezultātus.
– Šie trīs gadi pagāja ļoti dinamiskā darbā, un daudz kas ir izdarīts. Ir notikušas labas lietas un labi darbi padarīti. Mēs esam piedzīvojuši augstāko ekonomiskās attīstības posmu pašreizējās Latvijas jauno laiku vēsturē un, jāsaka, arī dažādus blakusefektus, ar kuriem mums bija jācīnās, – atzina Aigars Kalvītis.
Raksturojot paveikto, Ministru prezidents akcentēja trīs lietas, trīs lielos darbus, ko pēdējā gada laikā izdevās izdarīt. Kā lielu panākumu premjers minēja to, ka pēc daudziem gadiem izdevās sabalansēt un pieņemt bezdeficīta budžetu. Otra lieta, ko paveikto darbu sarakstā akcentēja A. Kalvītis, bija administratīvi teritoriālā reforma, ko iepriekšējās valdības vairāk nekā 10 gadu ir mīcījušas kā karstu kartupeli pa muti, bet viņa vadītais Ministru kabinets, neraugoties uz plašajām diskusijām gan pašu ministru un politiķu vidū, gan reģionos, ir spēris lielu soli uz priekšu. Apstiprināta reģionālā karte, bet pēdējā mēneša laikā panākta arī vienošanās par nelielām izmaiņām ar tām pašvaldībām, kuras neapmierināja iecerētais administratīvi teritoriālais dalījums. Kā teica premjers, dažas pašvaldības būs izcīnījušas sev papildu iespējas. Tā ka iesāktā administratīvi teritoriālā reforma esot jāturpina, lai 2009. gada vēlēšanās, kas, visticamāk, notiks 13. jūnijā un tiks apvienotas ar Eiroparlamenta vēlēšanām, tiktu ievēlētas jaunizveidoto novadu domes. Nākamnedēļ – 11. decembrī – valdības sēdē tiks apstiprināts reģionālās kartes galīgais variants.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 08.12.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto