Par nacionālu pārdzīvojumu kopumu varam runāt ne tikai Līgo svētku sakarā. Tautai nozīmīgi, kaut pilni sāpīgu un traģisku atmiņu, ir 14. jūnija notikumi. Vairāk nekā 15 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju 1941. gada 14. jūnijā skāra deportācijas. Izsūtīšanas notika pēc PSRS valdības rīkojumiem un instrukcijām, tā salaužot cilvēku mūžus, likteņus, dzīves nogriežņus paaudžu paaudzēs.
Lai atcerētos komunistiskā genocīda upuru piemiņu, atceres pasākumi 14. jūnijā notika visā Latvijā. Cesvainē šai dienā cilvēki pulcējās trīsreiz.
Rīta pusē pie Cesvaines dzelzceļa stacijas tika atklāta jauna piemiņas vieta represētajiem, ko turpmāk sauks par Smago asaru. – Tas ir savdabīgi skaists akmens, ko pie Cesvaines dzelzceļa stacijas atrada un sarūpēja vietējie cilvēki, – „Staru" informē Cesvaines kultūras nama direktors Viktors Leimanis. – Šie cilvēki paši ir smagi cietuši no padomju režīma, dzelzceļa sliedes un vide ap akmeni visiem garāmgājējiem atgādinās skaudro latviešu tautas vēstures lappusi.
14. jūnija vakarā Cesvaines evaņģēliski luteriskās baznīcas dārzā – pie represētajiem veltītā pieminekļa – bijām liecinieki vēl vienam atceres brīdim. Tajā piedalījās Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domes priekšsēdētājs Vilnis Špats, draudzes mācītājs Ingus Dāboliņš, kultūras nama direktors Viktors Leimanis un daudzi vietējie ļaudis, kas bija atnākuši, lai godinātu upurus un neaizmirstu tautai nodarīto pāridarījumu.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto