2007. gads Lubānas draudzē iezīmējas ar diviem nozīmīgiem gadskaitļiem. Aprit 135 gadi, kopš iesvētīta Lubānas baznīca, un 160 gadu, kopš Lubānas draudze kļuva patstāvīga, atdaloties no Ļaudonas draudzes.
Lubānas baznīca iesvētīta 1872. gada 6. janvārī. Ne visi zina, ka dievnams it kā apvieno divas baznīcas: viena (mazā baznīca) bija domāta vācu draudzei, bet lielā – latviešu draudzei. Lubānas baznīcai ir vienīgais torņa gailis no visām
Madonas rajona baznīcām. Vitrāžas ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. Lepojamies ar ērģelēm, kas iebūvētas 1871. gadā, uz tām muzicējis Jurjānu Andrejs. Baznīcā atrodas piemiņas plāksnes ievērojamiem Lubānas novada cilvēkiem: O. Kalpakam, H. Celmiņam un divas Pirmajā pasaules karā un Brīvības cīņās kritušajiem draudzes locekļiem.
1847. gada 10. jūnijā tika saņemts valdības oficiāls raksts, ka mūsu draudze kļuvusi patstāvīga. Sākās rosīgs darbs. Pirmo latviešu tautības mācītāju Augustu Eduardu Peitānu svinīgi draudzes kalpošanā ieveda 1849. gada 13. februārī. Viņa galvenā rūpe bija izglītība. Jau 1864. gadā tika sarūpētas telpas jaunai draudzes skolai. Pateicoties ērģelniekam Teodoram Karlsonam, draudzes koris piedalījās Pirmajos latviešu dziesmu svētkos Rīgā 1873. gadā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 28.06.2007.
Autors: IMANTS ZEMBERGS
Draudzes padomes loceklis
Laimdotas Ivanovas foto