23. janvārī stājās spēkā grozījumi likumā „Par kultūras pieminekļu aizsardzību", kas nosaka būtiskas izmaiņas līdzšinējā kārtībā attiecībā uz arheoloģiskā mantojuma aizsardzību.
Kāpēc bija nepieciešami likuma grozījumi?
Arheoloģiskais mantojums ir vērtība sabiedrībai, kas ietver konstrukcijas, ēkas, ēku grupas, labiekārtotas teritorijas, pārvietojamus objektus un priekšmetus, kā arī to kontekstu gan sauszemē, gan zem ūdens. Tas ir neatjaunojams vēstures avots, kas pieder ne tikai mūsdienu cilvēkam, bet arī nākamajām paaudzēm, kam, pilnveidojoties tehnoloģijām, pavērsies arvien plašākas tā pētniecības iespējas.
Latvija ir pievienojusies Eiropas konvencijai Arheoloģiskā mantojuma aizsardzībai. Tās mērķis ir aizsargāt arheoloģisko mantojumu kā Eiropas kolektīvās atmiņas avotu un vēsturisku un zinātnisku pētījumu līdzekli.
Latvijas teritorijā apdzīvotība sākusies jau apmēram pirms 11 tūkstošiem gadu. Rakstīto avotu par laiku līdz 9. gadsimtam praktiski nav. Savukārt, par laika periodu līdz 17. gadsimtam rakstīto avotu vēstures skaidrošanai ir nepietiekami. Latvijā valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauti 2492 arheoloģiskie pieminekļi, bet, līdzīgi kā citās valstīs, arī par Latviju ik gadu tiek atklātas jaunas arheoloģiskās liecības.
Arheoloģija ir vēstures zinātnes nozare, kas pēta vēsturi, izmantojot lietiskos vēstures avotus. Ikviena arheoloģiskā senvieta ir pavediens vēstures secīgam izklāstam, tāpēc ļoti būtiski ir arheoloģisko atradumu vietu rūpīgi izpētīt un dokumentēt atbilstoši starptautiski pieņemtiem principiem.
Pēdējo gadu laikā arheoloģiskajam mantojumam nopietnu apdraudējumu rada arheoloģisko senvietu izrakņāšana, ko veicina metāla detektoru izmantošana senlietu meklēšanai. Izrokot senlietas un sajaucot zemes slāņus, tiek iznīcināta nozīmīga informācija. Kultūras mantojuma nozares speciālistus satrauc situācija, kad par atradumiem tiek ziņots tikai tad, kad senlietas jau ir izceltas no kopējā vietas konteksta. Inspekcija uzsver, ka ir gatava iesaistīties diskusijā ar visām šajā jautājumā ieinteresētajām pusēm, lai panāktu labāko risinājumu kultūras mantojuma aizsardzībai.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 05.03.2013.
Autore: SANDRA ZIRNE