Otrdiena kārtējo reizi atnesa veselu virkni „pārsteigumu" valdības gaiteņos. Ministru prezidents Aigars Kalvītis, tiekoties ar apvienības „Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK Saeimas frakciju, negaidīti informēja, ka pēc vairāk nekā mēneša vilcināšanās nolēmis ceturtdien virzīt Saeimas apstiprināšanai „TB"/LNNK ekonomikas ministra kandidātu Eināru Cilinski.
Toties valsts pārvaldes sistēmas optimizācijai budžeta līdzekļu taupīšanas nolūkos tikšot likvidēts īpašu uzdevumu ministra amats ES līdzekļu apguves lietās, ko šobrīd ieņem „TB"/LNNK pārstāvis Normunds Broks. Ministru prezidents gan pieļāva domu, ka drīzumā varētu sekot vēl kādu institūciju likvidācija. Tūlīt pēc tam plašsaziņas līdzekļos izskanēja neoficiāla informācija, ka E. Cilinska virzīšanai amatā premjers piekritis apmaiņā pret „tēvzemiešu" atbalstu KNAB vadītāja Alekseja Loskutova atlaišanai.
Vakarrīt sazinājos ar īpašu uzdevumu ministru ES līdzekļu apguves lietās madonieti Normundu Broku un lūdzu viņu komentēt šīs pēdējās aktualitātes.
– Vakar TV un šorīt arī nacionālajā presē tika uzsvērts, ka īpašu uzdevumu ministra posteņa ES līdzekļu apguves lietās likvidēšana bija negaidīts pavērsiens pirmām kārtām jau pašam ministram.
– Jā, tas tā tik tiešām bija. Iepriekš šāds jautājums netika apspriests ne ar premjeru, ne partijā. Protams, bija dažāda līmeņa baumas, ka iespējami pārkārtojumi valdībā un arī ministru posteņu pārskatīšana, bet attiecībā uz savu amatu es neko konkrētu nebiju dzirdējis. Tas, protams, bija pārsteigums. Vēl jo vairāk tāpēc, ka es to uzzināju vispirms no plašsaziņas līdzekļiem, pēc tam arī no partijas kolēģiem, bet ne no vadības.
– Tad īstenībā premjeram ir tādas lielas pilnvaras vienā mirklī pieņemt lēmumu par jebkuru no ministriem?
– Pirmkārt, valdības vadītājam ir tiesības vērtēt jebkura valdības locekļa darbu, un, ja viņu kāda ministra darbs neapmierina, tad viņam ir tiesības uz šo posteni aicināt citu kandidātu vai arī vispār šo posteni likvidēt. Es šorīt no LNT rīta raidījuma „900 sekundes" sapratu, ka premjers, atgriežoties no komandējuma Portugālē, tiksies ar mani un tad man būs iespēja pārrunāt šo jautājumu. Es noteikti minēšu argumentus, kā es redzu savu paveikto nepilna gada laikā un kā redzu nepieciešamību pēc šī posteņa valdībā nākotnē. Iespējams, man izdosies argumentēt, ka šis lēmums nav īsti racionāls. Katrā ziņā es nedomāju, ka visi darbi būs padarīti ar to, ka mēs apstiprināsim darbības programmas jaunajam struktūrfondu periodam līdz 2013. gadam. Pārraudzības darbs un ļoti daudzi tīri tehniski darbi saglabāsies. Faktiski īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās postenis tika izveidots, lai atslogotu finanšu ministra darbību, kuram šobrīd ir ļoti liela slodze saistībā ar budžetu, saistībā ar valsts ieņēmumu pārraudzīšanu, saistībā ar muitas darbību utt.
Neuzskatu, ka mans postenis ir radījis valstī zaudējumus, pilnīgi pretēji. Daudz tiek darīts, lai piesaistītu ES struktūrfondus, šie līdzekļi tiktu apgūti un valstij neaizietu garām. Otrkārt, ja salīdzina īpašu uzdevumu ministra ES līdzekļu apguves lietās institūcijas izdevumus ar jebkura cita īpašu lietu ministra sekretariāta izdevumiem, faktiski mūsu struktūrai ir vismaz 10 reižu mazāki izdevumi kā jebkuram citam īpašu uzdevumu ministra sekretariātam. Man faktiski sekretariāta nav. Ir ministra postenis un trīs biroja darbinieki – padomnieki un biroja vadītāja un palīdze, kā arī divi Finanšu ministrijas departamenti, un šos departamentus taču nelikvidēs. Līdz ar to ietaupījums būtu tik kosmētisks, ka es domāju, varētu dot lielāku labumu strādājot nekā likvidējot, un likvidēt šo posteni vairāk varētu būt politisks lēmums.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.10.2007.
Autore: BAIBA MIGLONE