Kā informē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), aizvadītajā gadā kopumā reģistrēti 4187 kūlas ugunsgrēki, tas ir par 42% vairāk nekā 2013. gadā. Kūlas dedzināšanas dēļ izdeguši 6818 hektāru Latvijas teritorijas, cietuši 6 cilvēki, gājuši bojā – 2, un nodegušas 88 ēkas.
VUGD uzsver, ka kūlas dedzināšana ir aizliegta, jo tā apdraud cilvēku īpašumu, veselību un dzīvību.
Nupat arī Madonas pusē, varētu teikt, sākusies kūlas ugunsgrēku „sezona". VUGD Madonas daļas komandiera pienākumu izpildītājs leitnants Arnis Šmugais pastāsta: – 9. martā bija pirmais izbraukums uz kūlas ugunsgrēku Lazdonas pagastā. Tad pa nedēļu vairāk kūlas ugunsgrēku nebija, toties aizvadītās nedēļas nogalē, laikā no 13. līdz 16. martam, dzēsām jau 9 kūlas ugunsgrēkus. Visvairāk gadījumu reģistrēts Lazdonas pagastā, kur dedzina vietējās pļavas. Savukārt vislielākie kūlas ugunsgrēki platību ziņā dzēsti Ļaudonas pagastā (5000 m2) un Ošupes pagastā (20 000 m2). Diemžēl arī laikapstākļi kļuvuši kūlas ugunsgrēkiem „labvēlīgi", un VUGD jau zinām –
kolīdz parādās saulīte, sākas izbraukumi uz kūlas ugunsgrēkiem.
Lai gan Madonas pusē kūlas ugunsgrēkos nav cietuši cilvēki un liesmas nav pārmetušās uz ēkām, citviet Latvijā pagājušās nedēļas nogalē nodegušas divas ēkas, kā arī automašīna, vēsta Arnis Šmugais.
„Kūlas dedzināšana nevar būt kontrolēta. Vēja un citu apstākļu ietekmē degšanas virziens var mainīties, liesmas var strauji izplatīties, pārmesties uz ēkām un tamlīdzīgi. Cilvēki neapzinās, ka, jo garāka zāle, jo lielākas liesmas un līdz ar to –
nekontrolējamāks ugunsgrēks. Pirmie kūlas ugunsgrēki norit lielās platībās, zemei un pērnā gada zālei kļūstot sausākai, uguns izplatība paātrinās, un degšanas platības strauji pieaug," bīstamo tendenci skaidro VUGD. Jāpiebilst, ka kūlas ugunsgrēki var atgadīties tikai tajās vietās, kur rudenī nav nopļauta zāle un nav sakopts. Tomēr ugunsdzēsēji glābēji atgādina – kūlas dedzināšana nav veids, kā savest kārtībā neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas. Turklāt neapsaimniekoti ir ne tikai lauki, bet daudzviet nesakoptas ir arī pilsētu teritorijas.
Kā novērojis VUGD, degšanas platības un aktivitāte katru gadu ir atkarīga no laikapstākļiem un cilvēku apziņas. Ja ir mitrs un silts pavasaris, ātri izaug jaunā zāle, tāpēc kūlas ugunsgrēku „sezona" nav ilga. Savukārt, ja ilgstoši nav lietus un ir vēss vai silts, pērnā gada zāle kļūst arvien sausāka, kūlas ugunsgrēku skaits un platības pieaug. Kūlas ugunsgrēkus izraisa ne vien ļaunprātīgi dedzinātāji, bet arī nevīžīgi braucēji, kuri pa ceļam izmet nenodzēstus cigarešu izsmēķus. Ar nelielo dzirksteli pietiek, lai aizdegtos sausā zāle.
VUGD aicina ikvienu palīdzēt mazināt kūlas dedzināšanas neprātu, kā arī iedzīvotājus atcerēties – par ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem paredzēti bargi sodi. Ugunsdrošības noteikumu 3. punktā noteikts, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Savukārt 20. punkts noteic, ka objekta teritoriju sistemātiski attīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām 10 metru platu joslu attīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. 21. punkts zemes īpašniekam (valdītājam) par pienākumu uzliek veikt nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179. pantu par normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpšanu uzliek naudas sodu: fiziskajām personām – no 30 līdz 280 eiro, juridiskajām personām – no 280 līdz 1400 eiro. Par kūlas dedzināšanu – uzliek naudas sodu fiziskajām personām no 280 līdz 700 eiro.