Šodien, 18. decembrī, Rīgā vienas dienas vizītē plāno ierasties Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, lai apmainītos ar robežlīguma ratifikācijas rakstiem. Tiekoties ar 9. Saeimas deputātu Juri Dalbiņu, kas parlamentā vada arī Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisiju, mēs, protams, sarunā „Stara" redakcijā nevarējām viņam nepajautāt par strīdīgo Latvijas un Krievijas robežlīgumu, it īpaši ņemot vērā, ka zemessardzes pulkvedis Juris Dalbiņš ar darbību ir sevi apliecinājis kā nacionālpatriotisku politiķi.
Lai šai sakarā atceramies kaut vai to, ka, būdams Nacionālo bruņoto spēku komandieris, viņš vienīgais no oficiālajām amatpersonām pirms vairākiem gadiem uzdrošinājās kopā ar leģionāriem nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa zīmīgajā 16. marta dienā.
– Sabiedrībā diezgan pretrunīgi tiek vērtēts TP vadībā noslēgtais Latvijas un Krievijas robežlīgums. Ko jūs varat teikt tiem mūsu laikraksta lasītājiem, kas uzskata, ka Latvija pārāk vieglu roku citai valstij neatgriezeniski ir atdevusi vienu savu zemes pleķīti? Japānai ar Krieviju robežlīguma nav jau vairākus gadu desmitus, bet tas nebūt netraucē abu valstu ekonomiskajai sadarbībai.
– Ja mēs būtu Japāna, to līgumu varētu arī neslēgt. Ja mums, kā saka, būtu tā naudiņa, kas guļ jūras dibenā… Bet mums ir tas, ko dzīve iedalījusi, teritorija, resursi un atrašanās vieta. Varbūt tas ir mazāk nekā citiem, bet varbūt mums ir arī kas vairāk, jo esam ES robežvalsts. Izejot no tā, šis robežlīgums ir svarīgs ne tikai mums, bet visai Eiropai. Padomājiet, cik miljoniem cilvēku tas ir būtiski… Ja jau Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti, mums jādomā gan par sevi, gan citiem. Turklāt, ja izvērtē konkrēto robežlīgumu, Latvija jau nav atteikusies no šīs teritorijas. Ir noslēgts robežlīgums un vienlaikus arī saglabātas tiesības uz šo Abrenes apriņķa teritoriju, tikai tas var notikt abu valstu vienošanās rezultātā.
Man ir ļoti liels gandarījums par Satversmes tiesas pieņemto lēmumu un tieši par skaidrojošo daļu, kur ņemti vērā visdažādākie argumenti un salikti daudzi punkti uz „i" – kā šī teritorija savulaik kļuva par Latvijas sastāvdaļu, kas to apdzīvoja, kāds bija iedzīvotāju procentuālais sastāvs utt. Es ieteiktu katram iepazīties ar Satversmes tiesas lēmumu, kas ir brīvi pieejams arī internetā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 18.12.2007.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto