Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti grozījumi Saeimas vēlēšanu un Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Grozījumus izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.
– Pašlaik Eiropas Parlamenta (turpmāk – EP) deputātam, kas vēlas kandidēt Saeimas vai attiecīgi pašvaldības vēlēšanās, mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek EP deputāta mandāts. Tādēļ var rasties situācija, ka persona, kas vēlas kandidēt Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās, paliks bez amata, jo nolikusi EP deputāta mandātu, bet nav ievēlēta attiecīgi Saeimā vai pašvaldības domē, – „Staru" informē Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas pārvaldes vecākā referente Laura Pakalne. Kā teikts likumprojekta anotācijā, 2007. gada 1. augustā ar valdības rīkojumu tika apstiprināta koncepcija par vēlēšanu tiesiskā regulējuma pilnveidošanu. Līdz ar koncepcijas pieņemšanu tika atbalstīts risinājuma variants, kas paredz noteikt, ka personai, kura ir EP deputāts un kandidē Saeimas vai pašvaldības vēlēšanās, tiek anulēts EP deputāta mandāts tikai tad, ja minētā persona tiek ievēlēta Saeimā vai pašvaldībā.
Pēc grozījumu stāšanās spēkā būs noteikts, ka ievēlētais Saeimas vai pašvaldības deputāts zaudēs EP deputāta statusu līdz ar svinīgā solījuma došanas brīdi vai attiecīgi ar jaunievēlētās domes pirmās sēdes dienu. Par EP deputāta statusa zaudēšanu Centrālā vēlēšanu komisija triju darba dienu laikā paziņos EP.
Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā arī izstrādāti, lai noteiktu, ka pašvaldību vēlēšanas rīkojamas jūnija otrajā sestdienā, kad notiks arī EP vēlēšanas. Apvienojot abas vēlēšanas, tiktu sekmēta vēlētāju līdzdalība EP vēlēšanās, kā arī paredzami mazāki izdevumi vēlēšanu sarīkošanai un norisei. Tādējādi pašvaldību vēlēšanu laiks ik pēc 20 gadiem sakristu ar EP vēlēšanu laiku un pašvaldības deputāta pilnvaru laiks tiktu izmainīts tikai vienreiz.
Likumu grozījumu projekti nodoti saskaņošanai Finanšu, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Latvijas Pašvaldību savienībai, Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, Centrālajai vēlēšanu komisijai, Latvijas Pilsoniskajai aliansei un Valsts kancelejai.
Likumu grozījumi jāizskata valdībā un jāpieņem Saeimā.
Autore: BAIBA MIGLONE