Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Noteikta Latvijas gada monēta

Redakcija

Autors • 22.04.2009.

Burtu lielums

Par Latvijas gada monētu 2008 ar 4593 balsīm no 8899 kļuvusi „Laimes monēta", kuras grafisko dizainu veidojis Arvīds Priedīte un plastisko veidojumu – Jānis Strupulis, „Staru" informē Latvijas Bankas (LB) preses sekretārs Mārtiņš Grāvītis.

LB prezidents Ilmārs Rimšēvičs pasākumā pateicās aptaujas dalībniekiem – māksliniekiem un balsotājiem, uzsverot, ka pagājušais gads, īpaši tā nogale, finanšu sistēmā un monetārajā politikā bija trauksmains, bet sešas monētas izdevušās lieliskas. Balvā mākslinieki saņēma zeltā kalto Teodora Zaļkalna „Latvijas monētu", kas kļūs par tradicionālu balvu aptaujā.

LB preses sekretārs M. Grāvītis atgādina, ka „Laimes monēta" tika kalta Somijas kaltuvē Rahapaja Oy, tuvojoties 2008. gada Ziemassvētkiem un gadumijai. Skursteņslauķi tiek uzskatīti par laimes nesējiem. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc 5000 laimīgie, kas tikuši pie monētas (Latvijas Bankā tā vairs nav nopērkama), var pogas vietā paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti – nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš.

LB mājas lapā internetā www.bank.lv ievietots to 26 aptaujas dalībniekus saraksts, kam sešu monētu mākslinieki loterijas kārtā dāvā savas monētas – pa piecām no katras sudraba monētas un vienu zeltā kalto T. Zaļkalna „Latvijas monētu". Diemžēl viņu vidū nav Madonas rajona iedzīvotāju.

– Aptauja „Latvijas gada monēta" šogad tika rīkota piekto reizi – laikā no 16. līdz 28. martam ikvienam bija iespēja drukātā vai elektroniskā anketā nosaukt monētu, kura katru individuāli uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla, tematiski saistoša. Par gada monētu 2004. gadā kļuva L. Šēnberga un J. Strupuļa Laika monēta, 2005. gadā – A. Priedītes un J. Strupuļa „Barons Minhauzens", 2006. gadā – I. Blumberga un J. Strupuļa „Ciparu monēta", 2007. gadā – L. Šēnberga un J. Strupuļa Laika monēta II, – uzsver Mārtiņš Grāvītis.

Autore: ŽEŅA KOZLOVA

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px