Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Nosaka valsts mēroga dabas katastrofu

BAIBA MIGLONE

Autors • 28.06.2018.

Burtu lielums

Jau ziņojām, ka, ņemot vērā apstākļus, ka Latvijā ilgstoši nav bijis lietus, ir apgrūtināta un vietām pat neiespējama augu veģetācija, kā arī no sausuma cietušas lopkopības, graudkopības, augļkopības un dārzeņkopības saimniecības, ārkārtējo situāciju lūdza izsludināt 33 pašvaldības, tajā skaitā Ērgļu novada pašvaldība, Cesvaines novada dome, Madonas novada pašvaldība un Varakļānu novada pašvaldība.

Savukārt Krīzes vadības padome otrdien nolēma saistībā ar sausumu lauksaimniecībā neizsludināt ārkārtas situāciju, bet gan to definēt kā valsts mēroga dabas katastrofu.

Kā skaidroja Ministru prezidents Māris Kučinskis, Krīzes vadības padome neatbalsta ārkārtas situācijas izsludināšanu lauksaimniecībā, jo tas nav nepieciešams, ņemot vērā, ka ilgstošā sausuma izraisīto seku dēļ nav jāpiemēro atbalsta instrumenti ārpus spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Tā vietā, iepazīstoties ar aktuālo situāciju nozarē, nolemts izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Šāds statuss ļauj rīkoties un palīdzēt lauksaimniekiem atbilstoši konkrētajai situācijai.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs atzina, ka izsludināt valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā visā Latvijā nepieciešams, lai šīs nozares uzņēmumi atsevišķu līgumsaistību neizpildes dēļ netiktu sodīti, piemēram, sausuma dēļ laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm. Šis padomes lēmums varot tikt izmantots kā arguments gadījumos, ja, piemēram, Lauku atbalsta dienests vai kredītiestādes ar sankcijām vēršas pret sausumā cietušu lauksaimnieku, ja tas nav laikā izpildījis līgumsaistības. Šādos gadījumos sausumu varēs uzskatīt kā force majeure apstākli.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka valsts mēroga dabas katastrofas situācijas izsludināšana valstī nenozīmē sausuma dēļ radušos zaudējumu kompensāciju.
Dūklavs atgādināja, ka Zemkopības ministrija ir vērsusies pie Eiropas Komisijas, lūdzot atļauju ātrāk izmaksāt tiešmaksājumu avansu lauksaimniekiem. Pagaidām gan Zemkopības ministrijas rīcībā nav aplēšu par lauksaimniekiem radītajiem zaudējumiem sausuma dēļ.
Savukārt Kučinskis informēja, ka Finanšu ministrijai uzdots sagatavot un valdībā iesniegt ilgtermiņa risinājuma plānu lauksaimniecības platību apdrošināšanas jautājumā.
Ērgļu novada pašvaldība bija viena no pirmajām, kas griezās Zemkopības ministrijā ar lūgumu izsludināt ārkārtas situāciju, jo savukārt ar analogu lūgumu pašvaldībā griezās vairāki lauksaimnieki, līdzīga satura vēstule tika saņemta arī no Lauku atbalsta dienesta. Ērgļu pašvaldības vadītājs Guntars Velcis uzsver, ka situācija Ērgļu pusē ir visai traģiska, jo, ja apkārt vēl kaut kur kaut cik uzlīstot, Ērgļiem lietus lielākoties ejot garām. Runājot par Krīzes vadības padomes pieņemto lēmumu, pašvaldības vadītājs atzīst, ka tas lauksaimniekus kopumā apmierina, jo viņu galvenā iniciatīva, pieprasot izsludināt ārkārtas situāciju, bija vērsta uz atbalstu līgumsaistību neizpildes gadījumā, lai viņi netiktu sodīti, laikā nepabeidzot Eiropas Savienības finansētus projektus vai arī nespējot nokārtot finansiālās saistības ar kredītiestādēm, nevis uz kompensāciju saņemšanu, un līdz ar to definējumam nav tik lielas nozīmes.
„Svarīgi bija, lai zemniekiem netiktu piemērotas soda sankcijas gadījumā, ja viņi neizpildītu līgumsaistības," akcentē Guntars Velcis. Tā kā dabas katastrofas izsludināšana šādu iespēju paredz, lauksaimnieki ar Krīzes vadības padomes lēmumu ir apmierināti.
Arī Lubānas puses zemniekiem šā pavasara un vasaras sausums sagādā lielas raizes. "Plāno šo jautājumu izskatīt ceturtdienas (28. jūnija) novada domes sēdē, lai jau ar domes akceptu varētu tālāk griezties pēc kādiem atbalsta pasākumiem zemniekiem, bet Krīzes vadības padome jau otrdien pieņēma lēmumu par valsts mēroga dabas katastrofas izsludināšanu," – atklāj Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Tālis Salenieks. "Zemniekiem šobrīd atbalsts līgumsaistību neizpildes gadījumā ir ļoti svarīgs. Tā jau grūti klājās pēc pagājušā gada lietavām, kad daudzi sējumi izslīka, šogad atkal – sausums. Diemžēl zemnieks ir visnotaļ atkarīgs no dabas untumiem."


29.06.2018.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px