Valdības sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie noteikumi, kas paredz, ka kārtējā tautas skaitīšana Latvijā notiks 2011. gadā no 1. marta līdz 31. maijam.
Pirmā tautas skaitīšana pašreizējā Latvijas teritorijā tika veikta Kurzemē 1863. gadā, bet Vidzemes pilsētās – 1867. gadā. Kopš Latvijas Republikas proklamēšanas periodā starp Pirmo un Otro pasaules karu valstī tika veiktas četras tautas skaitīšanas: 1920., 1925., 1930. un 1935. gadā. Tajā laikā liela uzmanība tika veltīta datu kvalitātei un precizitātei.
Pēc Otrā pasaules kara, līdzīgi kā citās Baltijas valstīs, kas bija iekļautas PSRS sastāvā, tika veiktas četras tautas skaitīšanas – 1959., 1970., 1979. un 1989. gadā. Tajās iegūtie dati galvenokārt tika lietoti plānošanas mērķiem. Tie nebija pieejami iedzīvotājiem un vispārējās lietošanas publikācijās.
2000. gada tautas skaitīšana bija pirmā kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas. Tās mērķis bija iegūt visaptverošu un ticamu informāciju par iedzīvotāju skaitu, sastāvu, nodarbošanos, iztikas līdzekļu avotiem. Bija jāiegūst informācija arī par iedzīvotāju mājokļiem un citiem tautas skaitīšanas programmā iekļautajiem rādītājiem par katru pilsētu un pagastu apstākļos, kad bija radikāli mainījusies ekonomiskā situācija, iedzīvotāju struktūra un demogrāfiskie procesi. Skaitīšanā tika lietota kombinēta datu iegūšanas metode – daļu informācijas ieguva tautas skaitītāji, apmeklējot iedzīvotājus viņu dzīvesvietās, bet pārējā informācija tika iegūta no administratīvajiem un statistiskajiem reģistriem.
Divu iepriekšējo tautas skaitīšanu rezultāti uzrāda, ka iedzīvotāju skaits Latvijā strauji samazinās. 1989. gadā veiktā skaitīšana liecināja, ka Latvijā dzīvo 2 666 567 pastāvīgie iedzīvotāji, bet 2000. gada tautas skaitīšanas rezultāti parādīja, ka Latvijā pastāvīgo iedzīvotāju skaits ir vairs tikai 2 377 383. No tiem 1 618 144 bija pilsētu iedzīvotāji, bet 759 239 – lauku. Jāpiezīmē, ka urbanizācija ir visā pasaulē ļoti izteikts process un Latvija šajā ziņā nav izņēmums.
Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju dzimumu attiecība pēc 2000. gada skaitīšanas datiem ir par labu sievietēm. Viņu skaits bija 1 282 419, bet vīriešu – tikai 1 094 964.
Jau vēstīts, ka Centrālā statistikas pārvalde, plānojot kārtējo tautas skaitīšanu 2011. gadā, paredz daļu informācijas iegūt, apkopojot Iedzīvotāju reģistra, Nekustamā īpašuma reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra datus, bet pārējo daļu informācijas iegūs, aptaujājot iedzīvotājus.
Tautas skaitīšanas dati ir nepieciešami tautsaimniecības stratēģiskajai plānošanai, ekonomiskās, sociālās un vides politikas veidošanai, reģionālajai un infrastruktūras plānošanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par demogrāfisko situāciju valstī, dzīves līmeņa, mājokļa un izglītības jautājumiem.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS