Saruna ar Sarkanā Krusta (SK) Madonas nodaļas brīvprātīgajām Vairu Bičkovsku, Ritu Koskeviču, Skaidrīti Berķi, Madonas rajona biedrības vadītāju Gundaru Riekstiņu un izpilddirektori Olitu Vaivodi notika pēc Latvijas Sarkanā Krusta 15. kongresa, tās ievads publicēts "Stara" 15. maija numurā. Šoreiz – dziļāks ieskats biedrības un tās nodaļu dzīvē.
Humānā palīdzība un veselības istaba
Sarkanā Krusta Madonas pilsētas nodaļā, par kuras darbu atbild izpilddirektore Olita Vaivode, darbojas brīvprātīgās Vaira Bičkovska, Rita Koskeviča un Skaidrīte Berķe. Madonā, Parka ielā 4, atrodas pilsētas sociālais dienests, ko vada Gundars Riekstiņš, viņu nesen atkārtoti ievēlēja par rajona Sarkanā Krusta biedrības vadītāju. Te darbojas arī pensionāru biedrība, represēto biedrība, invalīdu biedrība un citas nevalstiskās organizācijas. Uz šejieni allaž nāk daudz apmeklētāju. Kas tad notiek pilsētas domes ēkas Parka ielā 4 otrajā stāvā?
– Divreiz nedēļā pie mums nāk cilvēki, – stāsta Vaira Bičkovska. – Rita vairāk darbojas veselības istabā – mēra asinsspiedienu, konsultējas ar ārstiem, kā pareizi pielietot un kam dot humānās palīdzības ceļā no Rosrātes (Vācijā) saņemtos medikamentus (daudz to nav, un nav arī pašu vajadzīgāko – pret galvas, muguras, kaulu sāpēm).
– Nosakām arī cukura līmeni asinīs, aparatūra ir veselības istabā. Pietrūkst palīglīdzekļa šai vajadzībai, nosūtījām vajadzīgo zāļu sarakstu Rosrātes draugiem, bet atbildes pagaidām nav, – bažas pauž Rita Koskeviča, bet pārējās brīvprātīgās izrāda savas divas telpas un noliktavu pažobelē, taču ir reāla cerība, ka pēc Jāņiem SK nodaļa varēs pārvākties uz blakusmāju – Parka ielā 6, kur tiek remontētas telpas pirmajā stāvā. Tas ir būtiski klientiem, kas nāk gan uz kruķiem, gan ir veci un nespēcīgi.
Vispirms palīdzība tiek sniegta SK biedriem, biedra nauda – 1 lats par gadu, iestāties biedros tiek lūgti arī maznodrošinātā statusā esošie, ja viņi nāk prasīt palīglīdzekļus sev vai ģimenes locekļiem – kruķus, sēdpodus, staiguļus, ratiņus, kuru vienmēr trūkst. Arī SK Madonas nodaļa, tāpat kā invalīdu biedrība un pensionāru padome, organizē palīdzības akcijas, un madonieši ada zeķes un cimdus, nes siltus džemperus un citas drēbes.
Brīvprātīgās dodas arī dežurēt sociālās palīdzības virtuvē tepat Parka ielā 4, katra reizi mēnesī. Palīdz izsniegt ēdienu, nomazgāt traukus. – Būtībā pagaidām vairāk aizejam it kā sociālā darba virzienā. Nav tādas sadarbības kā agrāk ar Latvijas Sarkano Krustu, jo par katru tur saņemto apģērbu vai citu mantu saini ir jāmaksā. Kaut mums pastāv sava ziedojumu kastīte, tādas naudas (7 lati) mums nav, – situācijas vērtējumā dalās Vaira Bičkovska. Kaut gan daudzi uzskata, ka "humpalu laiks" ir beidzies, katrs pats lietotos apģērbus var nopirkt par dažiem santīmiem, brīvprātīgās tam nepiekrīt – šāda veida palīdzība joprojām vajadzīga daudziem, it īpaši lauku cilvēkiem. Drēbju sūtījumi no Vācijas glabājas pažobelē, bet izdalāmo apģērbu plaukti no šiem krājumiem tiek papildināti katru dienu.
Ne gluži ikdienas darbs ir donoru dienu organizēšana, kopš tika likvidēts asins pieņemšanas punkts Madonas slimnīcā, Rēzeknes asinsdonoru centrs sadarbojas ar Sarkano Krustu. Donoru diena, ko organizēt palīdz ilggadējā SK entuziaste medicīnas māsiņa Velta Jermakova, jau notika 9. maijā Parka ielā 4, sociālās palīdzības centra lejas zālē. Rēzeknes brigāde atzinīgi izsakās par madoniešu atbalstu. 30. aprīlī SK donorus aicināja arī Barkavā, Varakļānos un Ļaudonā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 24.05.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA
OĻĢERTA SKUJAS foto