Lai pieaugošās inflācijas apstākļos straujāk uzlabotu minimālās algas saņēmēju ekonomisko situāciju, kā arī mazinātu nereģistrēto nodarbinātību, Labklājības ministrija (LM) rosina ar 2009. gada 1. janvāri palielināt minimālo algu no 160 līdz 220 latiem.
Līdz ar to, īstenojot šo ieceri, minimālās algas saņēmēji "uz rokas" saņemtu 170 latu, kas ir par gandrīz 41 latu vairāk nekā līdz šim.
– Minētais nodoms noteikts LM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā „Par minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu 2009. gadā".
– Informatīvo ziņojumu LM sagatavoja, pamatojoties uz 2003. gadā izstrādāto koncepciju par minimālo darba algu. Tā paredz 7 gadu laikā minimālo algu paaugstināt līdz 50% no strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas par iepriekšējo gadu. 2009. gadā tā paredz minimālo algu noteikt 49% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, kas, pēc Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, 2008. gadā ir 450,80 latu. Tātad aprēķinātā minimālā alga 2009. gadā ir 220,89 lati, – ieceri skaidro LM Komunikāciju departamenta direktore Vineta Bērziņa.
LM uzskata, ka, izvirzot mērķi noteikt minimālo darba algu 50% apmērā no strādājošo mēneša vidējās darba samaksas par iepriekšējo gadu, minimālās darba algas apmērs arī tuvināsies Eiropas Sociālās hartas noteiktajai normai.
Tā paredz, ka strādājošo ienākuma minimuma līmenim jābūt 66% no nacionālā ienākuma uz vienu iedzīvotāju vai 68% no nacionālās vidējās algas.
Tāpat ziņojumā uzsvērts arī tas, ka Latvijā minimālā mēneša darba alga ir viena no zemākajām salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Pie tam zemā darba samaksa, tajā skaitā minimālā mēneša darba alga, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina iedzīvotāju došanos strādāt uz "vecajām" ES dalībvalstīm, kurās ir salīdzinoši augstāka darba alga un labāki dzīves apstākļi.
Saskaņā ar FM aprēķiniem, lai paaugstinātu minimālo algu līdz 220 latiem, valsts budžetā papildus nepieciešami 48 miljoni latu, savukārt ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos tiek prognozēti 117 miljonu latu apmērā.
Minētais aprēķins attiecas tikai uz tiem darbiniekiem, kuriem darba samaksa ir mazāka par plānoto minimālo mēneša darba algu.
Galīgos aprēķinus par 2009. gadā papildus nepieciešamo finansējumu atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas veiks pēc tam, kad valdība pieņems lēmumu par minimālās darba algas paaugstināšanu 2009. gadā.
Pēc statistikas datiem, 2007. gadā strādājošo skaits, kuri saņēma mazāk par minimālo darba algu un minimālās algas apmērā, bija 73,3 tūkst. cilvēku no strādājošo kopskaita jeb 9,2%, t. sk. privātajā sektorā – 64,7 tūkst. (11,9%) un sabiedriskajā sektorā – 8,6 tūkst. cilvēku (3,4%).
Autore: ASTRA ZAGORSKA