Ministru kabineta komiteja vakar atbalstīja Iekšlietu ministrijas (IeM) izstrādāto likumprojektu, paredzot, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) varēs no Valsts meža dienesta (VMD) nepārņemt funkciju ierobežot meža ugunsgrēkus.
Līdz ar to tiks saglabāta līdzšinējā meža ugunsgrēku dzēšanas kārtība. Ministri vienojās, ka, sastādot nākamā gada budžetu, būs jālemj arī par papildus nepieciešamo finansējumu, lai VMD varētu turpināt pildīt šo funkciju.
Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likuma pārejas noteikumi paredz, ka VUGD ar 2011. gada 1. janvāri sāk pildīt jaunu funkciju – organizēt un veikt meža ugunsgrēku ierobežošanas darbus, kuru plānots pārņemt no VMD pakāpeniski vairāku gadu laikā atbilstoši Ministru kabinetā apstiprinātam grafikam. Pašlaik VMD atklāj, ierobežo un likvidē meža ugunsgrēkus, bet VUGD tikai iesaistās meža ugunsgrēku ierobežošanā un likvidēšanā.
Lai VUGD varētu pārņemt šo funkciju, no 2010. līdz 2020. gadam bija paredzēts rekonstruēt 92 VUGD depo, būvēt 41 jaunu depo, kā arī tos nokomplektēt ar nepieciešamajām automašīnām un darbiniekiem. Taču valsts budžeta līdzekļi tam nav iedalīti.
IeM arī uzsver, ka jau pašlaik VUGD strādā ar nepietiekamu finansiālo un tehnisko nodrošinājumu, izmantojot ugunsdzēsības un glābšanas tehniku un aprīkojumu, kura daudzums ir tikai apmēram 30% no nepieciešamā.
Turklāt VUGD struktūrvienības ugunsnedrošajā laikposmā bieži iesaista meža ugunsgrēku dzēšanā (vidēji 400 reižu gadā), kas pārslogo darbiniekus un būtiski palielina jau tā novecojušo ugunsdzēsības automobiļu nolietojumu, jo tie nav paaugstinātas caurgājības automobiļi un nav paredzēti braukšanai pa meža ceļiem.
Tādēļ IeM sagatavojusi grozījumus Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā, paredzot svītrot no tā pārejas noteikumu, kas paredz VUGD no 2011. gada 1. janvāra sākt pildīt jauno funkciju.
Tomēr ministrija uzsver, ka VUGD turpinās ugunsnedrošajā laikposmā sniegt atbalstu VMD meža ugunsgrēku ierobežošanā, izmantojot ugunsdzēsības autocisternas (smago tehniku).
Likumprojekts arī paredz svītrot normu, kas uzdod VUGD inspektoram pēc meža ugunsgrēka likvidācijas pieprasīt meža īpašniekam (valdītājam) uzraudzīt meža ugunsgrēka vietu, kā arī vadīt ugunsgrēka ierobežošanas un likvidācijas darbus mežā un meža zemēs, jo tā ir VMD kompetence.
Izmaiņas likumā vēl jāvērtē Saeimā.
– Domāju, tas jau bija paredzams, jo nebūtu taču finansējuma, par ko šo funkciju veikt. Pirmkārt, nepieciešami cilvēku resursi, kas nodarbotos ar meža ugunsgrēku dzēšanu, otrkārt – tehniskais aprīkojums, kā mums nav. Respektīvi, būtu bijis nepieciešams finansējums no valsts budžeta, jo ar pašreizējo nodrošinājumu ar šādu funkciju neviens nespētu tikt galā. Valsts nebija gatava atdot šo funkciju VUGD, jo VMD tomēr ir ieinteresēts to turpināt darīt. Jebkurā gadījumā, mēs braucam viņiem palīgā, ja VMD viens nevar tikt galā ar meža ugunsgrēku ierobežošanu un likvidēšanu. Jāteic, ka šovasar tā nav bijusi aktuāla problēma. Madonas pusē neesam iesaistījušies meža ugunsgrēku dzēšanā, – viedokli par likumprojekta atbalstīšanu izteica VUGD Vidzemes reģiona brigādes Madonas daļas komandieris Gints Ilva.
Lai gan finansējums VUGD netiek palielināts, par laimi, kā atzīst Gints Ilva, tas vismaz stāv uz vietas. Ir vēl kāda pozitīva ziņa – patlaban tiek rekonstruēta garāža par ASV finansējumu. Gints Ilva pastāstīja:
– Mums ir jaunā Renault mašīna, kas iepriekš garāžā netika iekšā, ziemā tai vajadzēja stāvēt ārā, kā nedrīkst būt, jo tad sasalst ūdens. Tāpēc tagad, samērā steidzamā kārtā, šis bokss tiek rekonstruēts sadarbībā ar ASV.
Autore: LAURA VOITIŅA