Valsts budžetā iestrādātā algu "iesaldēšana" un citas samilzušās sociālās problēmas patlaban ir notikumu degpunktā. Kādus akcentus šobrīd vēlētos likt Madonas rajona padomes sociālās palīdzības un veselības aprūpes nodaļas vadītāja Staņislava Pommere.
Labklājības ministrija panākusi, ka ar šāgada 1. augustu vietējās pašvaldības tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā ar ģimenēm ar bērniem, tiek izmaksāts papildu atalgojums – 100 latu mēnesī. Tas notiks līdz šāgada 31. decembrim. Par nākamo gadu pagaidām īstas skaidrības nav. Tas būs atkarīgs no tā, vai budžetā iestrādās šo programmu vai ne.
Mūsu rajonā ir trīs sociālie darbinieki, kuri varēja pretendēt uz šo papildu atalgojumu un kuri to arī saņem – Madonas pilsētas domē, Cesvaines pilsētas ar lauku teritoriju domē un Varakļānu pilsētā.
Kritēriji: piemaksu piešķīra tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri strādā pilnu darba laiku. Es gribētu aicināt pašvaldību vadītājus šo pienākumu veikšanai algot vienu speciālistu uz vairākām pašvaldībām, jo mums jau ir šādi speciālisti ar atbilstošu izglītību. Mērķdotācija nepieciešama tādēļ, ka sociālie darbinieki pašvaldībā veic visus sociālā darbinieka pienākumus. Ja strādā pilnu darba laiku ar ģimenēm, kurās ir bērni, kā arī ja attiecīgajā pašvaldībā (pilsētas teritorijā) iedzīvotāju skaits ir 5000, lauku teritorijā – 3000 iedzīvotāju un attiecīgajam darbiniekam ir likumā noteiktā atbilstošā izglītība – vismaz otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis.
Attiecībā uz savu arī rajona padomē izteikto ierosinājumu, lai "metas kopā", apvienojas un algo vienu speciālistu, Staņislava Pommere prognozē, ka diemžēl līdz pašvaldību reformai diezin vai kaut kas notiks.
– Arī es uzskatu, ka darbs ar ģimenēm, kurās ir bērni, sociālajam darbiniekam ir smags un bez īpašām zināšanām nepadarāms, un, ja cilvēks cenšas to izdarīt ar atdevi, par labu rezultātu var uzskatīt kaut vai vienu no desmit "salabotām" sociālā riska ģimenēm. Un jāteic, ka rezultāti ir, darbs ir paveicams. To apliecina arī pieredze darbā ar krīzes grupu ģimenes atbalsta centrā "Zīļuks", – atklāj Staņislava Pommere un uzsver – ja speciālists krīzes grupā pastrādā ar kādu cilvēku, tas vismaz ir jau gatavs kaut kādām pārmaiņām savā dzīvē. Sadarbībā ar sociālo dienestu izdevies panākt, ka daži cilvēki jau aizbraukuši ārstēties no atkarībām. Arī tas ir ļoti pozitīvi. Visus "salabot" šādā veidā diezin vai tik drīz izdosies, neidealizēsim ne situāciju, kādā dzīvojam, ne cilvēkus. Taču darbs jebkurā gadījumā nav veltīgs.
Autore: ASTRA ZAGORSKA