26. oktobrī Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos, priežu kalniņā pie nu jau likvidētās Kraukļu pamatskolas, sapulcējās ļaudis no tuvākas un tālākas apkārtnes ar ziediem un svecītēm rokās. Piedaloties LR Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvjiem, valdības un sabiedrisko organizāciju delegātiem, ar mācītāja Ingus Dāboliņa svētību tika atklāts piemiņas akmens Kārļa Krēmera grupas nacionālajiem partizāniem.
Skanot latviešu strēlnieku dziesmām, piemiņas zalvēm, akmeni svinīgi atklāja Krēmeru dzimtas pārstāvji – Jānis Krēmers, Kārļa dēls, un Juris Krēmers, Jūlija dēls. Pieminekļa tapšanu veicināja Latvijas Nacionālo partizānu apvienība, tās aktīvistu Ojāra Stefana un Gunāra Blūzmas pārliecība un neatlaidīga rīcība, kā arī sadarbība ar Cesvaines pašvaldību un domes atbalsts.
Piemineklim izvēlētā vieta lielākajai daļai Kraukļu un Cesvaines puses iedzīvotāju ir zināma kā 15. maija kalniņš, kur savulaik Kraukļu skolas bērni ir stādījuši kokus. Pieminekļa goda sardzē stāvēja arī "Daugavas Vanagu Latvijā" vanadzēnu kopa no Lubānas.
Vēstures pētnieki atgādināja faktus, ka Cesvaines apkaimē nacionālo partizānu kustība tāpat kā lielākajā daļā Vidzemes sāka veidoties 1944.-1945. gada ziemā. 1945. gada sākumā partizānos devās tā laika inteliģence, zemnieki, kas Latvijas brīvvalsts laikā bija iekopuši savas saimniecības, patriotiskā jaunatne, kas neizvēlējās ceļu evakuēties uz Rietumiem un pamest dzimto zemi. Cesvaines pusē par partizānu komandieri izvirzījās Kārlis Krēmers, kas devās mežā kopā ar savu tēvu, brāli un māsu. Krēmeru dzimtai piederēja plaša saimniecība un ķieģeļu ceplis. Krēmera grupā ap 40 nacionālo partizānu galvenais mērķis bija nepieļaut padomju varas nostiprināšanos Cesvainē un apkārtējos pagastos. Bruņotā pretošanās padomju režīmam tika sagrauta tikai pēc 9 gadu cīņām. Daudzi nacionālie partizāni tolaik netika apbedīti kapsētā, jo viņus dēvēja par bandītiem.
Vienlaikus tā bija atmiņu smeldze par varām un pretvarām, par Kraukļu puses ļaužu likteņiem, kā arī Latvijas vēstures mācībstunda visiem, kam skolās padomju gados tā mācīta vienpusīgi vai laika posms no 1944. līdz 1953. gadam palicis kā baltais plankums (tukšums).
Pieminekļa atklāšana brīžiem sasaucās ar šodienas politisko skatuvi, jo uz tās kāpa atbraukušie viesi – 9. Saeimas deputāti Kārlis Šadurskis, Juris Dobelis, Visvaldis Lācis, eksdeputāts Aleksandrs Kiršteins, aktrise Vera Gribača un citi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 30.10.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto