Var teikt dažādi: – Jau kuro gadu, kārtējo reizi, vai vēl kā citādi, taču es saku – tradicionāli, Viešūra, bet manā aborigēna uztverē, arvien vēl Kaķīša ezerā, aizvadītajā sestdienā notika Gunāra Ķirsona un viņa slavenā Lido rīkotais karpu maratons 2007.
Visi, arī nemakšķernieki, kas tomēr kādreiz ir dzirdējuši par sporta lietām zivju ķeršanā, gadu ritumā būs pamanījuši, ka populārie karpu maratoni patiešām norit zem virsrakstā sacītā, kas varētu būt arī šī pasākuma kredo. Ja varbūt pirms gadiem arī kādam no maratona dalībniekiem, izmakšķerējušam lielu karpu( maratonā vērtē tikai karpas), sirdī iekņudējās žēlums, ka loms jāatlaiž atpakaļ ezerā, tad tagad jau droši var sacīt, ka pilnībā virsroku gūst Gunāra Ķirsona propagandētais sportiskais pašas zivs, īpaši jau lielas, gan atrašanas, gan "pierunāšanas" moments nobaudīt piedāvāto ēsmu. Tās izvadīšana no ierastā ūdens mājokļa, saudzīga atbrīvošana no dzēlīgā āķa un maratona gadījumā – vissaudzīgākā uzglabāšana, lai galā novērtētu veiksmīgākos.
Citos gadījumos, sportojot individuāli, mēs iemācāmies saudzīgu attieksmi pret dabu, iemācāmies neņemt lieku tikai tāpēc, ka zivis pieķērušās.
Bet šajā, karpu maratonā 2007, ieskaitāmas zivis, tas ir, ne vieglākas par 2,5 kilogramiem, bija 27 makšķerniekiem. Kopā – tieši 100 gabalas, ar kopsvaru 354,36 kilogrami. Droši varu teikt, ka arī šodien tās visas peld Kaķīša ezerā.
Noķertās zivis pārsvarā bija no trīs līdz pieciem kilogramiem. Trīs svarīgākās sarindojās šādi- 9,38; 6,48; un 5,50 kilogrami. Nedaudz sīkāk par aizvadīto karpu maratonu 2007 ar bildēm un komentāriem – fotoreportāžā kādā no laikraksta nākamajiem numuriem.
Autors: OĻĢERTS SKUJA
AUTORA foto