Arī mūsu rajonā kartupeļu audzētāji ir pārsteigti, jo nekad tik agri uz mazajiem kartupeļu stādiem nav uzklupis tāds daudzums Kolorādo vaboļu, un tieši mātīšu, kas spēj atstāt pēc sevis īstu kāpuru armiju.
Bērzaunes pagasta "Jaunsētu" saimnieki Anita un Andris Freimaņi smej, ka, kopš tupeņtīrumā atklājuši Kolarādo vaboles, parādījusies jauna nodarbe – strīpaino kaitēkļu lasīšana. Turklāt guvums ir ievērības cienīgs: katru dienu – pa burciņai un sērkociņu kastītei.
Andris Freimanis vaboles iespiež sērkociņu kastītē un ir saskaitījis, ka tur cieši var savietot 75 eksemplārus. Sieva Anita savukārt lapgraužus iesprosto burciņā, cieši aizskrūvējot vāku, lai kāda nesadomā izmukt.
– Kad mēs vaboles atklājām? Tikko kartupeļi sāka dīgt. Pārstaigājām vagas, un bija grūti noticēt tam, ko redzējām, – vaboles uz mazajiem asniem, turklāt grupveidā. Pārlūkojam tīrumu katru dienu, pat vairākas reizes, un katrreiz ir, ko likt burciņā, – "Jaunsētu" saimniece parāda tikko salasīto "lomu". Arī kaimiņos, kur nekad neesot bijis vaboļu, šogad tās ir. Pārsteidzoši, bet stāsta, ka pa vabolei atrasts arī pilsētā, jo laikam taču tās pārlido lielus gabalus.
– Ja savā dārzā pret vabolēm negrib lietot ķimikālijas, jālasa vien ir. Mums jau ir neliels lauciņš, ko var pārstaigāt, bet ko lai dara lielie audzētāji, kam sastādīti hektāri. Protams, tad ir jāmiglo, taču bioloģiskās saimniecības nedrīkst izmantot ķīmiju, un miglošana atkrīt, – situācijas nopietnību raksturo saimnieks Andris Freimanis.
"Jaunsētās" kartupeļus audzē gadiem, izvēloties agrīnākās šķirnes, lai jaunos tupeņus varētu celt galdā jau pēc Jāņiem. Arī tagad no šķirnēm priekšroka tiek dota ‘Freskai', kam bumbuļi ir agrīni un garšīgi.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto