Pēc administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas, kuras beigas plānotas uz 2009. gada jūniju (pašvaldību vēlēšanas), vairs nebūs rajonu pašvaldību jeb padomju. Šobrīd Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (RAPLM) cenšas reglamentēt rajonu pašvaldību kompetences, mantas un saistību nodošanu novadiem.
Tiek noteikta kārtība, kādā novadu pašvaldības turpinās nodrošināt rajonu padomju kompetences jautājumu izpildi, apsaimniekos rajonu padomju mantu, pildīs saistības un nodrošinās rajonu padomēs strādājošo cilvēku iesaisti novadu pašvaldību funkciju īstenošanā.
– Līdz ar nākamajām vietējo pašvaldību vēlēšanām 2009. gadā, kas notiks jaunajās novadu teritorijās, arī beigsies rajona padomes darbs. Situācijas rajonos ir dažādas. Piemēram, kaimiņos – Gulbenes rajonā – ir izveidots tikai viens novads, bet mūsu rajonā, pēc pašreizējiem plāniem, varētu būt pieci novadi. Šobrīd RAPLM sagatavo priekšlikumus un sniedz savu redzējumu, kādā veidā rajonu padomes tiks reorganizētas. Pagaidām iezīmējas divi ceļi. Vienā gadījumā, kā tas ir ar Gulbeni, pašreizējās rajona padomes funkcijas, pienākumi, īpašumi tiek apvienoti ar novadu, šajā gadījumā lielu problēmu nav. Taču ne visos rajonos būs šāds modelis. Tajos rajonos, kur centri ir vairāki, pēc ministrijas sniegtās informācijas tiks īstenots teritoriālais princips – to rajona padomes iestādi, uzņēmumu vai īpašumu, kas atradīsies konkrētā novada teritorijā, novads arī pārņems. Madonas rajona iestādes vairāk ir koncentrētas Madonā. Cesvainē un Ērgļos, Lubānas un Varakļānu plānotajos novados rajona padomes uzņēmumu un iestāžu nav, – pastāstīja Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters.
Pašlaik tiek izstrādāts jaunais finanšu izlīdzināšanas likums, kas ir centrālais likums, kurā tiek atrunāta pašvaldību finansēšanas kārtība. Saskaņā ar šo likumu arī tiks aprēķināti novadu budžeti.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 25.10.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto