Televīzijā, avīzēs un žurnālos tiek spriests, ko ar tiem lai dara – audzēt vai neaudzēt, tirgot vai netirgot, bet daļa cilvēku vēl joprojām nezina, kas tie tādi ir un ko tie var mums dot vai nodarīt.
Ģenētiski modificēti augi tiek izmainīti, ievietojot to DNS fragmentu no kāda cita auga vai dzīvnieka DNS, kurā ir ietverta vēlamā īpašība, piemēram, soja ar palielinātu ražu un labāku uzturvērtību. Tad augus izaudzē, ievāc sēklas, un ĢMA ir gatavs audzēšanai. Šādā veidā augi tiek izmainīti un audzēti jau kopš 1994. gada, taču ne vienmēr viss izdodas, kā iecerēts.
Vēl pašos ĢMA rašanās aizsākumos tika radīti tomāti, kuros veidojās triptofans – piedeva veselīgai pārtikai, bet nepietiekamas izpētes rezultātā ASV nomira 37, par invalīdiem kļuva 1500 cilvēku un saslima 5000. Tam par iemeslu bija valdības vieglprātība, pieņemot lēmumus šajā jautājumā.
Tomēr neveiksmes nav vienīgais negatīvais aspekts – ir arī negatīvā ietekme uz cilvēka veselību un apkārtējo vidi. Teorijā visi lielie un oficiālie pētījumi pierāda ĢMA nekaitīgumu, tomēr praksē viss ir citādāk. Francijā audzētā modificētā Bt kukurūza izdala toksīnu, kas nogalina kaitēkļus. Tomēr tādā veidā tiek grauta dabiskā barības ķēde, kā arī tiek iznīcināti zemē mītošie mikroorganismi, jo šis toksīns ilgi paliek augsnē un nesadalās.
Vēl viens iemesls uztraukumam ir neviennozīmīgie rezultāti no pārbaudēm, kurās pelēm deva ĢMA kā pārtiku. Rezultāti no "Monsanto" – vienas no lielākajām ĢMA sēklu ražotājām – liecināja, ka negatīvas ietekmes uz peļu veselību nebija. Pavisam citus rezultātus deva pētījumi Francijas uzņēmumā. Tur ar ĢMA barotās peles auga lēnāk un to imūnsistēma tika novājināta.
Tomēr nevar noliegt priekšrocības, kuras ir ĢMA. Pirmkārt, tas ir ražas lielums. ĢMA veido tā, lai tie dotu lielāku ražu īsākos laika periodos. Otrkārt, raža ir noturīgāka pret sliktiem laika apstākļiem un tolerantāka pret pesticīdiem un herbicīdiem. Treškārt, šiem augiem ir izmainīts sastāvs un tie ir kvalitatīvāki un bagātāki ar uzturvielām. Pie mums, Latvijā, atļauts audzēt tikai ĢM kukurūzu, ne ĢM rapša, ne ĢM cukurbiešu vai ĢM kartupeļu audzēšana Latvijas teritorijā nav atļauta, bet tirgot tos un to izstrādājumus drīkst tikai ar attiecīgu marķējumu. Pašlaik notiek aktīva diskusija par to, atļaut vai neatļaut audzēt vēl citas ĢMA kultūras Latvijā, neskaitot kukurūzu. Saskaņā ar grozījumiem "Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā" Latvijas iedzīvotājiem ir tiesības prasīt novada pašvaldībai noteikt aizliegumu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai attiecīgajā administratīvajā teritorijā vai tās daļā. Vairākos novados šis process jau ir sācies. Pašlaik 49 no 109 novadiem ir pieņēmuši lēmumu par ĢMA audzēšanas aizliegšanu.
Latvijas tirgū ir iespējams nopirkt pārtiku, kuras sastāvā ir kāda no ģenētiski modificētām trim rapša, 12 kukurūzas, piecām kokvilnas, vienas cukurbiešu vai divām sojas līnijām. Eiropas Savienības un Latvijas tirgū ir atrodama ģenētiski modificēta pārtika, kas sastāv vai ir ražota no ģenētiski modificētas sojas: milti, konditorejas izstrādājumi, šokolāde un tās izstrādājumi, tofu siers, gaļas izstrādājumi, saldējums, eļļa, pārtikas piedevas un bērnu pārtika.
Tāpat var nopirkt ģenētiski modificētas kukurūzas miltus, putraimus, mannu, glutēnu, salātu mērci, pārtikas piedevas, eļļu, alu, glikozi, margarīnu, kukurūzas čipsus, rapša eļļu, kokvilnas eļļu, ģenētiski modificētu cukurbiešu cukuru.
Nevar noliegt ĢMA priekšrocības, tāpat kā nevar aizmirst par trūkumiem, kas tiem piemīt. Tomēr izvēle paliks patērētāja ziņā un būs jāizvēlas starp salīdzinoši lētāku ģenētiski modificēto pārtiku vai dārgāku, bet bioloģiski audzētu pārtiku.
Būtu interesanti uzzināt jūsu viedokli par šo jautājumu.
Pētniecisko darbu veica
VITĀLIJS SAVICKIS,
Madonas Valsts ģimnāzijas 11.b klases audzēknis