Piektdien vēlu pēcpusdienā civilās aizsardzības komisijas sēde tika sasaukta arī Cesvaines novadā.
– Ja jau ārkārtējo situāciju valdība nolēma izsludināt arī mūsu novadā, nekas cits mums neatlika, kā atbilstoši rīkoties. Uz komisijas sēdi uzaicinājām arī Cesvaines vidusskolas direktoru, jo civilās aizsardzības komisijas sēdē galvenokārt pārrunājām ar sniega tīrīšanu veicamos darbus – no kuru ēku jumtiem sniegs ir jau notīrīts, bet kur tas ir vēl jādara, – vaicāts par valdības lēmumu izsludināt ārkārtas situāciju, „Staram" uzsvēra Cesvaines novada domes priekšsēdētājs Vilnis Špats.
Viņš atzina, ka uz pašvaldībai piederošo ēku jumtiem stāvoklis ir apmierinošs. No sniega ir attīrīta domes ēkas jumta viena puse (otrai pusei ir cits īpašnieks), sniegs ir tīrīts un nodauzītas lāstekas no sporta halles jumta, un arī bērnudārza jumts gandrīz viss ir notīrīts. Sestdien tika tīrīts Cesvaines vidusskolas jumts.
Arī kopumā situāciju Cesvaines novadā pašvaldības vadītājs vērtē kā ārkārtējai situācijai neatbilstošu.
– Pie tā, ka īslaicīgi pazūd elektrība, zināmā mērā esam pieraduši. Daži zemnieki ir iegādājušies arī ģeneratorus. Taču šoreiz mums nav bijis ilgstošu elektroapgādes traucējumu, kā Latgalē, un arī ceļi ir izbraucami. Protams, puteņu laikā šad tad, kā, piemēram, Kraukļu pusē, sniega kupenās ir gadījies iestigt skolēnu autobusam. No dažādiem sarežģījumiem jau neizdodas izvairīties, bet vai tāpēc ir jāizsludina ārkārtējā situācija, tas ir liels jautājums, – neizpratni pauž Vilnis Špats.
Arī attiecībā uz to, ka ārkārtējā situācija tika izsludināta, lai varētu nodrošināt ārpus aizsargjoslām esošo koku izciršanu, kas apdraud elektrisko tīklu gaisvadu līnijas un elektroenerģijas padevi, iepriekš par to paziņojot tikai Valsts meža dienestam, bet zemes īpašnieku vai valdītāju informējot pēc tam piecu dienu laikā, Cesvaines novada pašvaldības vadītājam ir savs viedoklis.
– „Latvenergo" katru gadu noslēdz ar lielu peļņu. Par to, ka tas ir viens no pelnošākajiem valsts uzņēmumiem, ziņo gan televīzija, gan citi plašsaziņas līdzekļi. Manuprāt, „Latvenergo" daļu peļņas būtu jāiegulda, gaisvadu līnijas aizstājot ar kabeļiem. Tad mums visiem būtu daudz mazāk problēmu, – uzskata Vilnis Špats.
Viņš šaubās, ka sakarā ar izsludināto ārkārtējo situāciju izdosies piesaistīt papildu līdzekļus ceļu tīrīšanai, jo tad jau tie būtu jāpiešķir visām pašvaldībām. Daudz sniega šoziem ir sasnidzis visā Latvijā, nekur sniega sega, kā ziņo meteoroloģijas dienests, nav mazāka par 30 centimetriem.
– Lai dabūtu papildu finansējumu, ir jābūt ļoti nopietnam pamatojumam. Ne jau sniega tīrīšanai valdība dos papildu līdzekļus. Tad jau visai Latvijai būtu jādod, – norāda Vilnis Špats.
Uz jautājumu, vai Cesvaines novada pašvaldība, nonākot ārkārtas situācijā un paliekot ilgstoši bez elektroapgādes, spēs nodrošināt siltumu un ūdens piegādi, domes priekšsēdētājs informē, ka pašvaldība skolām un citām iestādēm ģeneratorus nav iegādājusies, bet atdzelžošanas stacijā un attīrīšanas ietaisēs tie ir, līdz ar to ūdens piegāde tiktu nodrošināta arī elektropiegādes traucējumu laikā. Ģenerators x stundai vēl būtu nepieciešams katlumājā, lai varētu darboties visi sūkņi, un par to esot jādomā.
– Nodrošināt siltumu daudzdzīvokļu mājās, ja Cesvaine paliktu bez elektrības, mums būtu problemātiski. Vai tā nebūtu pavisam, tas gan ir cits jautājums. Katrā ziņā mēs šo problēmu risinātu. Taču lēmums par to, vai nepieciešams iegādāties ģeneratoru katlumājai, jāpieņem SIA „Cesvaines siltums", pašvaldība to nepirks, – akcentē Vilnis Špats.
Viņš atzīst, ka ārkārtas situācija Cesvainē gan reiz bijusi vasarā, kad Cesvaini pirms dažiem gadiem skārusi lokāla vētra, baznīcai ticis norauts jumts un koki sagāzti krustu šķērsu. Arī elektrības neesot bijis visā pilsētā, nedarbojušies mobilie sakari, jo daudziem telefoni bija izlādējušies un vienīgais saziņas veids bijis fiksētais „Lattelecom" pieslēgums.
– Atceroties tās vasaras notikumus un salīdzinot ar tagadējo situāciju, es teiktu, ka ārkārtējā situācija bija toreiz. Un vēl, protams, arī tad, kad dega Cesvaines pils, – saka Vilnis Špats.
Pats dīvainākais esot tas, ka valdība pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas nav noskaidrojusi pašvaldību vadītāju viedokli un pēc tam nav par to arī oficiāli informējusi.
– Kad televīzijā paziņoja, ka ārkārtas situācija ir izsludināta 40 Latvijas novados, es nopriecājos – labi, ka mums tas gājis secen. Arī nākamās dienas rītā e-pastā nebija vēstules ne no MK, ne no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas. Dažādas vēstules saņemam, bet par ārkārtējo situāciju savā novadā uzzinām no interneta un žurnālistiem, – piebilst Vilnis Špats.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA