Sarunā ar Valsts probācijas dienesta Madonas teritoriālās struktūrvienības vadītājas vietnieci ASTRĪDU MITJAKOVU (attēlā) pārrunājām, cik pozitīvs ir izlīgums ar starpnieka palīdzību, ko krimināllietās īsteno Valsts probācijas dienests starp cietušo un likumpārkāpēju.
Minēšu kādu pozitīvu izlīguma procesa piemēru. Ir notikusi autoavārija, kur viens no autovadītājiem ir pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, kā rezultātā otrs autovadītājs guvis vidēji smagus miesas bojājumus. Ierosināta krimināllieta par nodarījumu. Valsts probācijas dienestā tiek saņemts pieprasījums no procesa virzītāja – policijas – par izlīguma veikšanu. Sazinoties ar cietušo un vainīgo, tiek noskaidrots, ka abas puses brīvprātīgi vēlas piedalīties izlīguma procesā un atrisināt šo situāciju sarunu ceļā. Sarunas ir diezgan smagas, jo cietušajam ir bijušas problēmas ar veselību un arī psiholoģiska trauma. Kā pirmo cietušais no vainīgā ļoti gaida atvainošanos. Vainīgais izsaka nožēlu par notikušo un lūdz piedošanu cietušajam. Pēc šīs piedošanas sarunas rit veiksmīgāk un pozitīvāk. Tā kā nodarījuma rezultātā ir radušies materiālie zaudējumi sakarā ar ārstēšanos slimnīcā, medikamentu iegādi un automašīnas remontu, cietušais piedāvā vainīgajam apmaksāt šos izdevumus un nosauc konkrētu naudas summu. Cietušais un vainīgā persona vienojas par summas apmēru, kā arī par apmaksas kārtību. Abas puses ir apmierinātas, sarokojas un mierīgi šķiras, nepaturot aizvainojumu vienam pret otru. Prasme patiesi nožēlot, lūgt piedošanu un otram piedot ir atkarīga no cilvēka audzināšanas un dzīves vērtībām. Tā ir prasme atbildēt par savu rīcību, kad otram ir nodarīts kaitējums.
– Kad un kāpēc radās šādas izlīguma iespējas?
– Pirmie izlīgumi tika organizēti septiņdesmito gadu vidū Kanādā un Amerikā. Eiropas valstīs izlīguma modelis ir radies astoņdesmitajos gados un turpina veiksmīgi attīsties. Norvēģijā jau tiek īstenots aptuveni 8000 izlīgumu gadā, un tikai 10% gadījumu izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju dažādu iemeslu dēļ netiek panākts.
– Kādi principi ir izlīguma pamatā?
– Tā ir taisnīguma atjaunošanas pieeja, kuru pasaulē izmanto kā noziedzīga nodarījuma radītā ļaunuma mazināšanas vai likvidēšanas veidu. Taisnīguma atjaunošana mūsu valstī ir vēl neierasta tiesību filozofijas pieeja. Tas ir veids, kādā tiek aplūkots noziedzīgs nodarījums – nevis kā likumpārkāpums pret valsti, bet kā konflikts starp sabiedrības locekļiem. Taisnīguma atjaunošana notiek caur šī konflikta atrisināšanu, turklāt šo taisnīgo risinājumu nenosaka profesionāļi, bet pašas konfliktā iesaistītās puses. Šīs pieejas mērķis ir sniegt iesaistītajām pusēm iespēju pārrunāt noziedzīgā nodarījuma radītās sekas, lai mazinātu to ietekmi uz viņu dzīvi nākotnē.
– Bet kā tas izpaužas praksē?
– Tāpat kā citās Eiropas valstīs arī Latvijā cietušajam un likumpārkāpējam ir iespējas iesaistīties izlīguma procesā, kuru īsteno Valsts probācijas dienests. To ir iespējams veikt jebkurā kriminālprocesa stadijā. Izlīgums starp cietušo un likumpārkāpēju atsevišķos gadījumos var būt par iemeslu kriminālprocesa izbeigšanai vai tiesa to var ņemt vērā, nosakot sodu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.10.2007.
Autore: ASTRA ZAGORSKA