Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) šāgada 13.-14. jūlijā piedalījās Eiropas Savienības (ES) valstu vides ministru neformālajā videokonferencē par zaļo atjaunošanos pēc „Covid-19" krīzes, īpašu uzmanību pievēršot digitalizācijas jautājumiem un ilgtspējīgai attīstībai ES.
Ministrs Juris Pūce uzsver, ka efektīvai rīcībai ekonomikas atveseļošanās pasākumiem pēc „Covid-19" krīzes jāiet kopsolī ar ES un Latvijas virzību uz klimatneitralitāti, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu saglabāšanu.
– Ambicioza ES klimata politika un aprites ekonomikas īstenošana stiprinās Latvijas konkurētspēju ilgtermiņā, un tai būs būtiska nozīme, lai ES un arī Latvijas ekonomika būtu ieguvēja pēc „Covid-19" radītās ekonomiskās krīzes. Plānojot ekonomikas atveseļošanās pasākumus, nepieciešams turpināt virzību uz ES ilgtermiņa mērķiem un klimatneitralitāti. Investīcijas klimatneitralitātes mērķu sasniegšanai sekmēs ekonomisko izaugsmi arī pēc vīrusa izraisītās krīzes, radīs jaunas darbavietas un sniegs iespējas attīstīt jaunas nozares, – uzskata Juris Pūce.
Klimatneitralitāte ir situācija, kad saimnieciskā darbība un patēriņš neatstāj negatīvu ietekmi uz klimatu. Klimatneitralitātes sasniegšanu raksturo siltumnīcefekta gāzu (SEG) līdzsvars, proti, visu emisiju samazināšana un nesamazināmo emisiju kompensēšana ar to piesaisti augos (galvenokārt mežos) vai uztveršanu un uzglabāšanu zem zemes.
Latvija pauž atbalstu arī ambicioziem plāniem aprites ekonomikas veicināšanai. Lai sekmētu ilgtspējīgu patēriņu, Latvija norāda uz nepieciešamību informēt patērētājus par produktu un pakalpojumu oglekļa pēdu. Virzībā uz aprites ekonomiku plašāk būtu jāizmanto zaļais publiskais iepirkums, nodrošinot, ka publisko iepirkumu ietvaros iegādātām ierīcēm ir pēc iespējas mazāka ietekme uz vidi.
Vienlaikus Latvija arī atbalsta ideju par ES digitālo tehnoloģiju lomas stiprināšanu. Digitālās infrastruktūras, tehnoloģijas un lietotnes ir būtiski faktori, kas Eiropā un pasaulē varētu ļaut risināt klimata pārmaiņu un vides aizsardzības problēmas, kā tas ierosināts „Eiropas Zaļajā kursā". Šo mērķu sasniegšanai nepieciešams veltīt attiecīgu ES finansiālo atbalstu, palielinot finanšu investīciju ieguldījumus digitālās transformācijas veicināšanā. Būtu īpaši svarīgi nesamazināt finansiālo atbalstu, kas nepieciešams, lai izmantotu radušos situāciju digitālās transformācijas attīstīšanā, veicinot procesu digitalizācijas un pakalpojumu elektronizācijas attīstību.
Diskusijās ES vides ministru neformālajā videokonferencē J. Pūce minējis, ka viedo digitālo risinājumu izmantošana nozaru politikās var sekmēt energoefektivitāti un pāreju uz aprites ekonomiku. Latvija novērtē Eiropas Komisijas ieceri izstrādāt digitālās produktu pases, lai nodrošinātu izsekojamību un informācijas apmaiņu visā vērtību ķēdē.
Vienlaikus būtu svarīgi nodrošināt ierīču ilgtspējīgas lietošanas un remonta iespējas. Ierīču ilgstošāka izmantošana (to izturība, atkārtota izmantošana un remontēšana) sekmē resursu pieejamību, tādā veidā mazinot pastāvošo atkarību no esošajām piegādes vērtību ķēdēm.
Lai informācijas un komunikāciju tehnoloģiju nozare (IKT) pilnvērtīgi sniegtu ieguldījumu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu 2030. gadam ieviešanā, IKT nozarei būtu jāturpina samazināt savu negatīvo ietekmi uz vidi, tostarp samazinot siltumnīcefekta gāzu emisijas. Latvijas puse pauž pozīciju, ka IKT nozares sasaiste ar ilgtspēju ir būtiska, lai risinātu ar vidi un klimata pārmaiņām saistītas problēmas, kā arī nodrošinātu zaļo pārkārtošanos.
15.07.2020.