Kā vienā no sēdēm novembrī sprieda Saeimas Eiropas lietu komisijas deputāti, digitālais eiro nākotnē varētu kalpot kā alternatīva skaidrai naudai, un ir atbalstāma šī projekta izpētes fāzes uzsākšana, plašsaziņas līdzekļus informē Saeimas preses dienests.
Deputāti uzklausīja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas sagatavoto nacionālo pozīciju šajā jautājumā. Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Vita Anda Tērauda atzīmēja, ka Latvijā aptuveni 70 procentu no visiem maksājumiem šobrīd tiek veikti bezskaidrā naudā. „Pandēmijas laikā īpaši vērojama skaidras naudas maksājumu īpatsvara samazināšanās. Digitālā eiro ieviešanas mērķis ir piedāvāt alternatīvu formu skaidrai naudai," viņa atzina, vienlaikus norādot, ka nav pamata bažām par skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa izņemšanu no aprites.
Eiropas Centrālā banka sākusi digitālā eiro izpētes projektu, deputātus komisijas sēdē informēja Finanšu ministrijas un Latvijas Bankas pārstāvji. Izpētes laikā tiks spriests par digitālā eiro formu, tā pielietojamību norēķinu veikšanā, izmantošanu tautsaimniecībā un ieviešanas tehniskajiem risinājumiem. Digitālajam eiro jābūt funkcionālam, vienlīdzīgi pieejamam visā Eiropas Savienībā, kā arī savienojamam ar citiem maksāšanas instrumentiem un risinājumiem. Tam būtu jānodrošina darījumi gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmā, esot ērti lietojamam, drošam un bez maksas. Paredzēts, ka digitālā eiro izveides izpēte ilgs divus gadus. Tā ļaus izdarīt secinājumus arī par digitālā eiro ietekmi uz finanšu sektoru, izvērtēt riskus un ieguvumus, drošību un pieejamību patērētājiem. Digitālā eiro ieviešanas perioda kopējais ilgums provizoriski varētu būt pieci gadi.
Finanšu ministrijas pārstāvji norādīja, ka digitālais eiro ir vērtējams kā Centrālās bankas emitēto valūtu papildinošs maksāšanas līdzeklis, nevis aizvietotājs. Latvijas Bankas pārstāvji informēja, ka šobrīd neviena no valstu centrālajām bankām nav emitējusi savu digitālo valūtu un strādā izpētes stadijā.
Iedzīvotāju aptauja
Kaut gan skaidras naudas kā maksāšanas līdzekļa izņemšana vismaz pagaidām no aprites netiek plānota, vairākas valstis to jau ļoti nopietni izvērtē. Celmlauži šai ziņā varētu būt Skandināvijas valstis un arī mūsu kaimiņvalsts Igaunija. Galvenais arguments – skaidru naudu jau tagad lielākā daļa valsts iedzīvotāju nelieto, jo sevišķi jaunā paaudze.
Par to liecina arī bankas „Citadele" un pētījumu aģentūras „Norstat" septembrī veiktā reprezentatīvā aptauja par skaidras naudas lietošanas paradumiem, katrā Baltijas valstī aptaujājot vismaz 1000 iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.
Baltijas valstu vidū izceļas Igaunija, jo, salīdzinot ar Latvijas iedzīvotājiem, igauņi daudz retāk ikdienas norēķinos izmanto skaidru naudu – tikai 27%, tātad no tās atteikušies jau vairāk nekā 70% iedzīvotāju. Turpretī Lietuvā no skaidras naudas izmantošanas atteikušies 15%, bet Latvijā – 10% iedzīvotāju, liecina aptauja.
Visās Baltijas valstīs no tās izmantošanas visbiežāk ir atteikušies jaunāka gadagājuma cilvēki. Latvijā 25% jeb katrs ceturtais iedzīvotājs vecumā līdz 30 gadiem skaidru naudu praktiski vairs neizmanto, un šāds paradums jauno cilvēku vidū novērojams apmēram piecas reizes biežāk nekā senioru aprindās. Ikdienā no skaidras naudas darījumiem ir atteikušies arī 5% Latvijas senioru vecumā virs 60 gadiem, un tā ir vecuma grupa, kurā skaidru naudu izmanto visbiežāk, liecina aptauja.
Skaidru naudu ikdienā praktiski vairs neizmanto arī 12% iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 39 gadiem, kā arī 6% no 40 līdz 49 gadiem un 9% – 50 līdz 59 gadus sasniegušo iedzīvotāju.
Vistuvāk Zviedrija un Norvēģija
Zviedrija 2023. gadā ir iecerējusi no skaidras naudas atteikties pilnībā. Šobrīd šajā valstī centrālā banka „Riksbank" strādā pie pilotprojekta ar mērķi izstrādāt elektronisko valūtu jeb e-kronu, ko varēs augšupielādēt mobilajā aplikācijā vai īpašā maksājumu kartē. Jau pirms trim gadiem (2018. gadā) vairs tikai 13% Zviedrijas patērētāju kā galveno norēķinu līdzekli izmantojuši skaidru naudu, liecina „Riksbank" veikts pētījums.
Lielākā daļa darījumu pasaulē gan vēl joprojām notiek skaidrā naudā, tomēr to īpatsvars strauji krīt – 2013. gadā tie bija 89% no visām transakcijām, šobrīd to ir jau aptuveni 77%. Tieši tehnoloģiski attīstītākās valstis dodas bezskaidras naudas darījumu virzienā, jo, piemēram, Norvēģijā un Dānijā, kur 97% iedzīvotāju izmanto internetu, jau 2016. gadā četri no pieciem maksājumiem bija digitāli.
Tēma par kriptovalūtām un centralizētām digitālajām valūtām kļūst apspriestāka, aizvien vairāk uzņēmumiem un valstīm paziņojot par plāniem šāda maksājumu līdzekļa izmēģināšanā. Runājot tieši par centralizētām digitālajām valūtām, atsevišķas Āzijas un Skandināvijas valstis varētu būt pirmās, kas to oficiāli ieviesīs. To apstiprina arī Norvēģijas centrālās bankas „Norges Bank" paziņojums pēc vairāku gadu ilgiem pētījumiem beidzot izmēģināt savu digitālo valūtu. Banka ir pavēstījusi, ka nākamos divus gadus veiks centralizētas digitālās valūtas izmēģinājumus, kas balstīti uz iepriekšējiem ieteikumiem. Četrus gadus Norvēģija gan ir rūpīgi pētījusi šo norēķinu līdzekli, taču ir lietas, ko nepieciešams izzināt praktiskā veidā, lai pilnībā saprastu, vai digitālā valūta ir ieviešanas vērta.
Norvēģijas centrālā banka savu nacionālo kriptovalūtu apsvēra ieviest jau 2018. gadā, taču beigās tika nolemts to izpētīt nedaudz vairāk. Jāatzīst, ka Norvēģijas interese par centralizētas digitālās valūtas ieviešanu ir visai pamatota. Norvēģija ir līdervalsts bezskaidras naudas norēķinos, un tikai 4% no visiem maksājumiem šajā valstī tiek veikti ar banknotēm un monētām.
17.12.2021.