Vakar sākās jaunievēlētā Eiropas Parlamenta (EP) devītā sasaukuma pirmā plenārsesija, kas tika atklāta pulksten 11 pēc Latvijas laika. Savukārt šodien, 3. jūlijā, deputāti vēlēs EP priekšsēdētāju uz divarpus gadu termiņu, ziņo aģentūra LETA.
EP priekšsēdētāja amata kandidātu var izvirzīt politiskā grupa vai vismaz 38 jeb 5% no deputātiem. Ievēlēšana notiek aizklātā balsojumā, un vēlēšanas var notikt līdz četrām balsošanas kārtām.
Tāpat plānots ievēlēt 14 priekšsēdētāja vietniekus, kuri palīdz priekšsēdētājam pildīt viņa pienākumus, piemēram, vadīt plenārsēdes vai pārstāvēt parlamentu attiecībās ar citām institūcijām. Pieci deputāti tiks ievēlēti kvestoru amatā, kuru uzdevums būs risināt EP administratīvos jautājumus, kas tiešā veidā skar EP deputātus.
Šodien, 3. jūlijā, EP balsos arī par pastāvīgo komiteju un apakškomiteju skaitlisko sastāvu. Par deputātu nomināciju darbam komitejās lems politiskās grupas, par ko tiks paziņots plenārsēdē.
Savukārt ceturtdien, 4. jūlijā, no rīta deputāti apspriedīs iepriekš notikušo Eiropas Savienības (ES) valdību un valstu vadītāju samitu iznākumu, kurā valstu līderi apspriež iespējamos kandidātus ES institūciju vadītāju amatiem. Ceturtdienas debatēs piedalīsies ES Padomes priekšsēdētājs Donalds Tusks un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers.
Jaunajā EP sasaukumā no Latvijas darbu sāks „Jaunās Vienotības" deputāti Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete, „Saskaņas" deputāti Nils Ušakovs un Andris Ameriks, Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!"-„Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti Roberts Zīle un Dace Melbārde, kā arī apvienības „Attīstībai/Par!" deputāts Ivars Ijabs un „Latvijas Krievu savienības" deputāte Tatjana Ždanoka.
Aģentūra LETA vakar ziņoja, ka otrdien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš turpināja darbu Eiropadomē, kuras laikā Eiropas līderi centīsies pieņemt lēmumu par Eiropas Savienības augstāko amatu sadali. 1. jūlijā ES dalībvalstu līderiem neizdevās vienoties par bloka augstāko amatu sadali, un tālākās sarunas tika atliktas uz 2. jūliju.
Kā tika ziņots, iepriekš anonīmi avoti diplomātu aprindās izteicās, ka dalībvalstu līderi tuvojas kompromisa noslēgšanai par bloka augstāko amatu sadali, kas paredzētu uz Eiropas Komisijas (EK) prezidenta amatu nominēt sociālistu kandidātu Fransu Timmermansu. Vienlaikus avoti uzsvēra, ka šobrīd vēl nekādi lēmumi nav pieņemti.
Saskaņā ar pašreizējo piedāvājumu, kas tapis pēc vairāk nekā 13 stundas ilgušām konsultācijām, kuras vilkās visu nakti uz pirmdienu, par Eiropadomes prezidenta Donalda Tuska pēcteci kļūtu pašreizējā Pasaules Bankas izpilddirektore Kristalina Georgijeva, kas pārstāv centriski labējo Eiropas Tautas partiju (EPP). Savukārt Beļģijas līdzšinējais premjerministrs Šarls Mišels, kurš pārstāv liberāļus, tiktu izvirzīts uz ES ārlietu dienesta vadītāja amatu.
Visbeidzot Manfrēdam Vēberam, kuru uz EK prezidenta amatu izvirzījusi EPP, tiktu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja krēsls.
3.07.2019.