Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 31. kongresā Salacgrīvā par organizācijas priekšsēdi uz turpmākajiem četriem gadiem tika ievēlēts tās līdzšinējais vadītājs Gints Kaminskis, kas bija vienīgais kandidāts uz šo amatu un kas LPS vada kopš 2017. gada augusta.
Šis bija pirmais LPS kongress pēc jūnijā notikušajām pašvaldību vēlēšanām, kad Latvijā mainījās gan novadu skaits, gan administratīvo teritoriju robežas. Līdz ar to bija jāveic grozījumi LPS statūtos, kas noteiks turpmāko darba organizāciju un tās darbības stratēģiskos virzienus. Kongresā tika apstiprināti arī priekšsēža vietnieki un valdes sastāvs.
Turpmāk LPS biedru kongress tiks rīkots ne retāk kā reizi četros gados, bet Domes sēdes – ne retāk kā divreiz gadā (līdz šim – vismaz reizi ceturksnī). Tāpat akceptēts priekšlikums mainīt LPS priekšsēža pilnvaru termiņu: turpmāk tas būs no ievēlēšanas brīža līdz LPS kongresam, kas tiek organizēts pēc kārtējām pašvaldību vēlēšanām.
„Mēs piedzīvojam globālus un lokālus izaicinājumus. Taču mēs esam piemērojušies, mācījušies un veiksmīgi strādājuši šajā pārmaiņu laikā. Esmu pārliecināts, ka, apvienojot mūsu visu pieredzi, tikai kopā mēs veidosim stipras pašvaldības, stipru Latviju," pauda LPS priekšsēdis Gints Kaminskis.
Par LPS darbības stratēģisko mērķi ir noteikts panākt Latvijas iedzīvotāju vietējo un reģionālo interešu pilnīgāku pārstāvību, nostiprināt pašvaldību demokrātiju un pašvaldību institūciju veiktspēju, kā arī veicināt iedzīvotāju līdzdalību publiskajā pārvaldē. Savukārt stratēģiskie uzdevumi paredz nostiprināt pašvaldību autonomiju un patstāvību, stiprināt un attīstīt tās. LPS mērķis ir kļūt par ietekmīgu viedokļu līderi, stiprināt organizācijas un pašvaldību kapacitāti un kompetenci, kā arī īstenot uz uzticēšanos vērstu sadarbību ar partneriem.
Madonas novada pašvaldību LPS 31. kongresā pārstāvēja Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora un domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs
Čačka.
– Es šādā forumā piedalījos pirmo reizi. Iespaidi ir gana pozitīvi. Tā bija laba iespēja klātienē iepazīties ar citu novadu pašvaldību vadītājiem, pārrunāt aktuālas lietas, darāmos darbus, dalīties pieredzē un vienoties par turpmāko sadarbību. Es domāju, ka Latvijas Pašvaldību savienība ir zināms spēks, ar ko jārēķinās gan valdībai, gan Saeimai, it īpaši pēc jaunā veidola, kad pēc īstenotās administratīvi teritoriālās reformas pašvaldību Latvijā ir krietni mazāk un teritorija vairs nav tik sadrumstalota, jo pašvaldību skaits no 119 novadiem ir samazinājies uz 43. Manuprāt, šajā situācijā valdība pašvaldībās vairāk ieklausīsies. Kongresā ievēlējām LPS vadību, mūsu Madonas novadam ir deleģētas trīs balsis. Es darbošos divās komitejās, viena no tām būs Tautsaimniecības komiteja. LPS jau līdzīgi darbojas kā novadu pašvaldības, tāpat ir komitejas un komisijas, tikai, protams, Latvijas Pašvaldību savienībai ir cits mērogs un lielākas iespējas ietekmēt valdības un Saeimas politiku, – vaicāts par kongresa norisi, iespaidos dalījās Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Artūrs Čačka.
3.09.2021.