Droši vien tiem, kam brīvajos brīžos patīk ceļot arī ārpus Latvijas, kādā kastītē vai atvilktnītē glabājas svešzemju monētas vai pat banknotes – piemiņai no apciemotajām vietām. Kopš 2002. gada 1. janvāra, kad 12 Eiropas valstīs sāka izmantot eiro, banknošu dažādība ir mazinājusies, bet monētas gan katrai valstij, var teikt, ir savas, jo vienāda ir tikai nomināla puse.
Kopš šā gada 1. janvāra arī Slovēnijas naudas zīmes varam pievienot bijušo naudiņu krājumiem, jo tur tika ieviests eiro. Tā kā valūta ar € zīmi, kas simboliski iezīmē vārda „Eiropa" pirmo burtu, arvien biežāk nonāks mūsu rokās, šķērsojot Latvijas robežu, ir svarīgi apzināt, vai naudiņa, ko mums izdod kādā Vācijas, Francijas vai Somijas tirgū, ir „pareizā".
Tas arī bija viens no jautājumiem, kam tika pievērsta uzmanība nesenajā iedzīvotāju aptaujā „Nauda un banku sistēma Latvijā". Šādas aptaujas, lai izprastu iedzīvotāju attieksmi pret ekonomikas attīstības un finanšu lietām, Latvijas Banka pasūta ik gadu. Aptaujājot tūkstoš iedzīvotājus visos Latvijas reģionos, piemēram, par naudas zīmju drošību pret viltojumiem, 79% atzina, ka nav saskārušies ar viltotiem latiem un santīmiem, un tas ir vairāk nekā iepriekšējā aptaujā. Acīm redzot, tāpēc palielinājusies iedzīvotāju uzticība arī citām valūtām. Puse aptaujāto uzskata, ka gan eiro, gan ASV dolāri ir gana droši, tiesa – par eiro drošību pārliecība tomēr ir lielāka.
Lielākā daļa aptaujāto (60%) atzina, ka vispār nepārbauda naudas drošības pazīmes, 24% to dara dažreiz, bet 11% pārbauda regulāri. Interesanti, ka rīdzinieki retāk nekā citu pilsētu un lauku iedzīvotāji pievērš uzmanību naudas drošības pazīmēm. Taču, pieaugot ienākumu līmenim, liecina aptauja, uzmanība pret naudas zīmju drošību tomēr palielinās.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.07.2007.
Autors: MĀRTIŅŠ GRĀVĪTIS
Latvijas Bankas preses sekretārs
Attēla avots: www.europarl.europa.eu