Nu jau pagājuši daži mēneši, kopš Ērgļos ieradās brīvprātīgie Lorenco Bianko un Kristians Hemetsbergs, lai apgūtu latviešu tradīcijas, valodu un palīdzētu muzeju darbos – Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā „Braki" un brāļu Jurjānu memoriālajā muzejā „Meņģeļi".
Jauniešu aktīvā darbība un ieinteresētība par mūsu kultūru liecina, ka šeit viņi ir iedzīvojušies. Izrādās, ka abiem padomā ir pa kādam projektam, ko drīzumā varētu realizēt. Taču kāda ir bijusi viņu viesošanās Madonas pusē līdz šim?„Meņģeļu" vadītāja Ieva Vilnīte atklāja, ka Lorenco ir uzticēti fiziska rakstura darbi: gan zāles pļaušana, gan apkārtnes sakopšana.
– Šādi darbiņi viņam visvairāk patīk. Turklāt viņš piepalīdz pasākumu rīkošanā; šobrīd veido mājas lapu „Meņģeļu" muzejam. Paralēli tam notiek latviešu valodas apgūšana, lai gan reizēm Lorenco ar to iet grūtāk, taču viņš droši pielieto savas zināšanas un trenējas. Vienkāršākus tematus mēs pārrunājam tikai latviski, arī pārējie muzeja darbinieki un apmeklētāji ar viņu sarunājas šajā valodā. Tā arī ir vislabākā mācību stunda, – Ieva Vilnīte pastāstīja par Lorenco pienākumiem un panākumiem valodas apguvē. Pa šo laiku „Meņģeļu" viesis ir iepazinis gana daudz latviešu tradīciju, jo pabijis gan Līgo svētkos, gan latviskās kāzās. Muzeja darbinieki cenšoties viņu ar latviešu kultūru iepazīstināt pēc iespējas vairāk.
Šobrīd Lorenco ir aizņemts arī ar pasākuma rīkošanu; tas paredzēts 1. septembrī un domāts rokmūzikas cienītājiem. Lorenco norādīja – tā kā šis mūzikas stils ir viņa gaumē, tad vēlējies ko uzrīkot arī Ērgļu iedzīvotājiem.
– Patlaban notiek sarunas ar Imantu Pulksteni, kas man palīdz pasākuma organizēšanā, tāpat ir vēl jāprecizē, kādi mākslinieki piedalīsies. Visgrūtākais, protams, ir finanšu jautājums, taču ceru, ka viss būs labi. Pasākums notiktu par godu zinību dienai un aizgājušajai vasarai, – Lorenco Bianko atklāja savus nākotnes plānus.
Abpusēji pozitīva sadarbība
Arī Kristians Hemetsbergs ir iecerējis uzrīkot kādu pasākumu vasaras beigās, kas gan saistīts ar citu tēmu. Ir iecerēta ģimeņu diena „Brakos", kuras ietvaros ģimenes varēšot pārbaudīt savas zināšanas par Rūdolfu Blaumani un muzeju, taču uzdevumi nebūšot domāti, lai akcentētu nezināšanu, bet gan jautri pavadītu laiku. Kristians jokojot paskaidroja: – Piemēram, ja kāds nezinās, cik „Brakos" ir ēku, tad varēs apskraidīt muzeju un tās saskaitīt.
Stāstot par sadarbību ar Kristianu, „Braku" vadītāja Anna Kuzina nevarēja vien nopriecāties par jaunieša apzinību, inteliģenci un zinātkāri: – Par Kristianu man ir tikai vispozitīvākās atsauksmes, un viņu varētu slavēt un slavēt. Gan saimnieciskos darbiņos viņš palīdz, gan ir sastādījis muzeja bukletu ar tekstu angļu un vācu valodā, gan piedalās krājuma pārbaudīšanā. Ļoti labi audzināts un pieklājīgs jaunietis; nevienu ēnas pusi viņam nevaru atrast. Grūti būs laist prom.
Kristians esot ļoti sabiedrisks, un viņam patīkot darbs ar dažāda vecuma bērniem, tāpēc tiekot aicināts uz ļoti daudziem pasākumiem. Vērtējot pavadīto laiku Latvijā, arī Kristians Hemetsbergs ir guvis pozitīvas emocijas: – Jau ierodoties, biju patīkami pārsteigts par Latvijas dabu, un vēl joprojām tā mani fascinē, it sevišķi šeit, „Brakos". Visi muzeja darbinieki ir ļoti izpalīdzīgi un mani it visā atbalsta. Viņus uztveru kā otru ģimeni. Šajā laikā esmu uzzinājis daudz ko jaunu par kultūru, piemēram, man ļoti patika Līgo svētki.
Vienīgā manis novērotā lieta, ko derētu nedaudz uzlabot, ir pašu latviešu attieksme pret savu kultūru. Daudzi nejūtas par to tik lepni, kā vajadzētu, jo uzskata, ka dzīvo mazā valstī, un nereti salīdzina sevi ar citām valstīm un kultūrām, atzīstot citu pārākumu. Bet tā nevajadzētu būt, jo latviešiem ir, ar ko lepoties.
Autors: LAURA VOITIŅA
Foto no PERSONISKĀ ARHĪVA