Nebūs pārspīlēts apgalvojot, ka latvieši ir kalendārnieku tauta. Viena autora kalendāri pazīstami kopš 18. gadsimta. Grūti iedomāties latviešu sētu, kurā nebūtu kaut viena kalendāra. Latviešu kalendāri var lepoties ar izcilu daudzveidību, un Braku kalendārs šo dažādību vienīgi vairo.
Dizaineres Ingūnas Džigunas veikums kalendārā stāsta – nekur Latvijā nav tādas zilganbalta miera ziemas kā Brakos, nekur tā pateicībā nesmaržo no sniega atbrīvotie niedru jumti un valgās celītes kā Braku pavasarī. Fotogrāfijas rāda – nav vietas, kur tauta tā smietos kā Braku brīvdabas izrādēs, Jāņos un citos vasaras priekos. Tikai ar Braku kokiem, tālu malu paverošo kalnu un pelēksirmo miglu lapkritis apietas īpaši – it viss taču paša Blaumaņa apgarots!
Muzeja darbinieču Zintas Saulītes un Annas Kuzinas veidotais kalendārs ikvienam liek noprast – Brakiem savi laika rēķini. Gads iesākas ar janvāri – Blaumaņa mēnesi. Dižais ērglēnietis dzimis 1. janvārī, kad mums katram, gadu iesākot, uzrodas jaunas ieceres un apņemšanās, kuras dažkārt aizmirstas, netiek īstenotas. Savukārt Blaumanis ik dienu, ik stundu kalpoja tam, lai „savas dāvanas izkoptu līdz pilnībai". Tas Blaumanim izdevies, ja viņu apbrīno tādi vārda lielmeistari kā K. Skalbe, I. Indrāne, sacīdama: „Kaut Blaumanis man aizdotu daļiņu savas cildenās vienkāršības! Kā pelēku Braku zemes akmeni es to gribētu ielikt savas daiļrades pamatos." Līdzās lielu rakstnieku atzinumiem kalendārā ievietoti R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursantu citāti.
Februāris ir Braku mēnesis par godu rakstnieka māju burvībai un vietām, kuras saistās ar rakstnieka daiļradi. Tās ir Zibensšķeltais akmens, Simtsoļu taka, Noliņa ābele, Pirtsgravas avotiņš.
Braku marts – mātes mēnesis. Rakstnieka māte Karlīne Albīne Paulīne Blaumane (dzim. Šūberga) pasaulē nākusi 1838. gada 1. martā. Valodīga, stalta, atjautīga kalpone Ērgļu muižā, diezgan vīrišķīga saimniece Brakos, kritiķe mākslas laukā. Apbrīnojamu godu viņai atdod dēls.
Aprīlis – talku mēnesis, kad izpalīdzības veidā ik gadus Braki top sakārtotāki, sakoptāki. Braku apkārtne ir plaša, tai vajadzīgs daudz bišu un skudru, jo „viena pate tā nevar nekā, bet ar citām pulciņā gudra, brīnuma darbus padara tā!". Šādi izteicies pats Blaumanis, kura laikā Brakos talkots aizvienam. „Kopjamas zemes indeksā" šurp nācis Imants Ziedonis, sev līdzi vedot DAGerus (Dižkoku atbrīvotāju grupu).
Maijam likumsakarīgi bija jātop par muzeju mēnesi – Braki dibināti 1959. gada 10. maijā. Kalendārs ir pateicības atdeve visiem tiem cilvēkiem, muzeja vadītājiem, kuru misija bija un ir saglabāt un uzturēt rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa memoriālā muzeja „Braki" izveidoto kompleksu kā 19. gadsimta latviešu zemnieku materiālās kultūras liecību, popularizēt un izgaismot R. Blaumaņa literāro mantojumu.
Braku kalendārs jūniju dēvē par teātra mēnesi. Un kālab ne, ja daba par baltu velti sagatavojusi dekorācijas brīvdabas izrādēm Braku pagalmā, ja no Brakiem nāk latviešu vismīļākā un visbiežāk izrādītā luga „Skroderdienas Silmačos"? Pirmā izrāde brīvā dabā, kā atklājas, nospēlēta 1968. gadā. Madonas Tautas teātris bijis šīs tradīcijas aizsācējs. „Es esmu dzimis dramatiķis," pārliecināts pats Blaumanis. Viņš lugas ne tikai sacerējis, bet arī režisējis, bijis aktieris un grimētājs.
Blaumanim paticis, ka tauta smejas. Humors ir tā gaišā strīpa, kura mīt rakstniekā un pieprasījusi savas tiesības. Par to jaunā kalendāra autores nav aizmirsušas, jūliju nodēvēdamas par humora mēnesi. Kad Blaumanis bijis slims, rakstījis jokus. Humors esot labākās zāles pret melanholiju – tā lasāms mākslinieciski noformētajā laika grāmatā. 1895. gada jūlijā publicēta R. Blaumaņa literārā pasaka „Velniņi", tāpēc jūlijs Brakos tāds jokains.
Augusts – dzimtas mēnesis. Kupls, zarots ir Blaumaņu dzimtas koks, kas, teicami izrakstīts, izpētāms Braku apskates laikā. Vistuvākie rakstnieka atzaram ir brāļa Arvīda trīs dēli un tēva Matīsa Blaumaņa brālēna Krustiņa Blaumaņa atzars. Pirmais Blaumaņu dzimtas salidojums noticis 2008. gada 10. augustā. Ne viens vien dzimtai piederīgais apliecinājis piekrišanu Blaumaņa dzīves filozofijai.
Septembris Brakos ir piemiņas mēnesis, jo 1908. gada 4. septembrī, taisni tad, kad domājis radīt savus pilnīgākos darbus, smagi sasirgušais Rūdolfs Blaumanis atstāj Brakus, dzimto zemi, draugus, iesāktos darbus.
Oktobris Braku gadā ir tēva mēnesis. Matīss Blaumanis dzimis 1822. gada 10. oktobrī. Saticīgas dabas cilvēks, mazrunīgs, reliģiozs vīrs. Tāds ir rakstnieka tēvs, ar ko dēlam neizveidojās ciešas attiecības. Iedziļinoties Blaumaņa lugu varoņu – tēvu un dēlu – attiecībās, varbūt drīkstam domāt par dziļi ieslēptu personīgo attieksmju atturību?
Viens no spilgtākajiem patriotisma daiļdarbiem latviešu literatūrā ir R. Blaumaņa balāde „Tālavas taurētājs", kaut gan Blaumaņa daiļradē nav populāra patriotisma tēma. „Es nekad neteikšu, ka mīlu savu tēviju, tāpēc ka es to patiesi mīlu. Ja es to sacītu, man liekas, ka es meloju," atzinies R. Blaumanis. Braku novembrī – patriotisma mēnesī – mums visiem būtu svētīgi iemācīties, ka nevajag daudz, lai apliecinātu patiesu savu tautas, dzimtenes mīlestību.
Braku gads beidzas ar decembri – konkursa mēnesi. Tas ir laiks, kad skolēni no visas Latvijas gaida savu literāro sacerējumu novērtējumu. Jau pavasarī ir iepazīts R. Blaumaņa literārās prēmijas konkursa nolikums, vasarā par izvēlēto tēmu domāts, pētīts, lasīts, bet septembrī, skolotāju pamudināts, jaunais rakstnieks apsēstas pie galda, lai papīra lapai atdotu no Blaumaņa aizņemto. Izrādās, ka ir tādi jaunieši, kuri jau ceturto gadu nav pazaudējuši vēlmi piedalīties sacensībās par domu dziļumu, oriģinalitāti, spilgtu mākslinieciskumu, veiksmīgu darba kompozīciju. Sestā konkursa novitāte – skolotāju iesaistīšana jaunrades darbu tapšanā par tēmu „Mans Rūdolfs Blaumanis".
„Braku kalendārs 2011. gadam" lasāms kā Goda Grāmata. Tajā ierakstīta dziļa cieņa ne tikai rakstniekam, bet ikkatram Blaumanim piederīgajam. Tātad – visai tautai, jo caur Blaumani mēs tiekam paši pie sevis, pie savas pašcieņas.
Autore: LINDA ŠMITE