Šogad LU Latvijas vēstures institūta projekta ietvaros tiek turpināts izpētīt Aboras I neolīta apmetni, un pirmo reizi kopš 1965. gada arheoloģiskie izrakumi tiek veikti arī Aboras II apmetnē.
Izrakumi sākās pagājušās nedēļas otrdienā un ilgs līdz 23. augustam.
Kā "Staru" informē Latvijas Universitātes pētniece, arheoloģe Vanda Haferberga, šogad Latvijas arheologu biedrība ir izsludinājusi Aboras I apmetni par gada arheoloģijas pieminekli. Tā ietvaros arheologu komanda sadarbībā ar Latvijas arheologu biedrību rīkoja divu dienu plenēru (17.-18. augustā), kurā ikvienam interesentam tika dota iespēja izzināt, kā strādā arheologs un izzināt Aboras I apmetnes nozīmi Lubānas un Austrumbaltijas kontekstā.
Aboras I apmetne ir vēlā neolīta un agrā bronzas laikmeta dzīvesvieta (2. gs.-1. gs. p. m. ē.), atrodas Madonas novada Indrānu pagastā uz sauszemes pacēluma Aboras labajā krastā pie tās ietekas Abainē. Platība – apmēram 15 000 m2. Tā ir unikāla apmetne, jo arheoloģiskajos izrakumos atklātas liecības par auklas keramikas kultūras pārstāvjiem, kas ienākuši no citiem reģioniem un apmetušies uz dzīvi šajā apmetnē.
Apmetni atklāja Lubānas mežniecības mežziņa vietnieks U. Žvagiņš un arheoloģe Ilze Loze 1963. gada oktobrī. Nelielos pārbaudes izrakumos apmetnes pārpurvotajā daļā un pacēlumā tika atsegtas koka konstrukcijas paliekas un 5-6 gadus veca bērna galvaskausa pieres un kaula fragments, kā arī slānekļa senlietas un keramika. Apdzīvotība tika konstatēta arī Aboras upītes kreisajā krastā, pie tās ietekas Abainē (Aboras II apmetne).
Arheoloģiskā izpēte Aboras apmetnē veikta 1964.-1965. un 1970.-1971. gadā Ilzes Lozes vadībā. Atklāts 61 apbedījums un apbūves paliekas. Izrakumos iegūti gandrīz četri tūkstoši senlietu, no tām aptuveni 30 % ir dzintara izstrādājumi – krellītes, piekariņi, ripas un riņķi, kā arī pusfabrikāti un neapstrādāta dzintara gabali. Tas norāda, ka Aboras apmetne bijusi viens no lielākajiem dzintara apstrādes centriem Lubāna mitrāja teritorijā. Par cilvēku aktivitātēm liecina arī citas senlietas – krama un kaula bultu gali, kasīkļi, dunči, cirvji, keramikas trauki (precīzāk – to lauskas), dažādi kaula un zobu piekariņi, skalu murdi, medību un citi darbarīki, sadzīves priekšmeti. Tas liecina par attīstītu amatniecību, lauksaimniecību, zvejniecību un medniecību. Savukārt par uztura paradumiem liecina apjomīgais meža dzīvnieku un putnu kaulu materiāls, kur lielu daļu sastādīja mežacūku un aļņu kauli.
Nominējot Aboras I apmetni par Latvijas 2024. gada arheoloģisko pieminekli, arheologi vēlas akcentēt tās nozīmi ne vien Latvijas, bet arī Baltijas reģiona aizvēstures kontekstā, kā arī veicināt sabiedrības izpratni un ieinteresētību neolītā notikušajos procesos.
20.08.2024.