Vakar Vestienā svinīgi tika nolaists „Alfas" nometnes karogs, kas šeit plīvoja teju trīs nedēļas. No 22. jūlija Vestienas pamatskolā Valsts jaunatnes iniciatīvu centrs organizēja tradicionālo nometni mācību priekšmetu olimpiāžu uzvarētājiem un skolēnu zinātniskās konferences laureātiem. Leģendārā „Alfa" savus dalībniekus pulcēja jau 40. reizi (ceturto gadu Vestienā). Līdz ar to tās ietvaros 4. augustā tika svinēta arī „Alfas" 40. jubileja, uz kuru bija pulcējušies gan esošie, gan bijušie alfieši – audzēkņi, audzinātāji, lektori.
Kaut tikai pāris stundas iejūtoties jubilejas svinību gaisotnē aizvadītajā sestdienā un vēlāk, jau šīs nedēļas ritumā, vēlreiz tiekoties ar nometnes šāgada dalībniekiem, sapratu, ka „Alfa"- tā tiešām ir ne tik unikāla jaunu zināšanu iegūšanas iespēja, bet arī īpaša brālība ar savām tradīcijām, neformālu vidi, kurā dibinātā draudzība bez īpašiem zvērestiem tiek saglabāta cauri gadiem…
To nevar racionāli izskaidrot…
LELB arhibīskaps Jānis Vanags „Alfas" audzēknis bijis 1973. un 1974. gadā, vēlāk viņam nācies būt arī mainītā lomā – par nometnes audzinātāju: – Divus gadus "Alfā"piedalījos kā audzēknis. Tas bija Irlavā, bet 1979. gadā, jau kā LU Ķīmijas fakultātes studentu mani kopā ar Valdi Muktupāvelu, ar kuru mēs arī savulaik „Alfā" iepazināmies, paaicināja būt par audzinātājiem toreizējiem alfiešiem. Un, ja ir skaistas atmiņas no jaunības, tad no „Alfas" tās tiešām ir vienas no pašām skaistākajām. Taču jāsaka atklāti, ka būt audzinātājam jau vairs nebija tas, kas audzēknim. Tā ir atbildība, jācīnās par disciplīnu utt. Savukārt, kad es biju audzēknis, es atkal to disciplīnu visādi pārkāpu, pretojos (smaida) – nē, ne jau tā ļaunprātīgi, mums vienkārši patika pa naktīm staigāt apkārt, klejot pa tuvāko apkārtni. Meitenes lika jāņtārpiņus matos (tolaik tādi vēl bija un daudz. Irlavā pa visām ceļmalām. Nezin kur tagad palikuši?).Tas bija īpašs laiks, un tieši tāpēc, kad vien ir iespēja, es atbraucu uz šiem salidojumiem. Gribas satikt cilvēkus, ar kuriem es toreiz biju kopā. Ir tā interesanti redzēt, kas no mums katra dzīvē ir iznācis. Gribas pateikt paldies arī Kalniņas kundzei, kas ir ilggadēja nometnes organizētāja. „Alfā" vienmēr valdījusi tāda neformāla gaisotne. Pirmkārt, es domāju, ka īpašais ir tas, ka nometnes dalībniekiem ir ļoti augsts vidējais potenciāls. Parasti jauniešu vide, kurā mēs katrs dzīvojām, it īpaši tajos laikos, kad es mācījos, bija tāda daudz robustāka, bet te, „Alfā", tomēr pulcējas izlase, un tas līmenis, radošais gars ir ļoti augsts. Mums, tāpat kā tagad, bija lekcijas pa specialitātēm, bet visi kopā mēs daudz ko citu darījām – gan mūziku sacerējām, gan dziedājām, pamatu angļu valodai es apguvu tieši no dziesmu tekstiem, kuri bija angļu valodā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 11.08.2007.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻGERTA SKUJAS foto